, , ,

<<


 >>  ()
Pages:     | 1 | 2 || 4 | 5 |   ...   | 7 |

GRMATVEDBAS UN FINANU KOLEDA STUDENTU PTNIECISKO DARBU KRJUMS RGA 2012 ...

-- [ 3 ] --

2.

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= LR 1995.gada 2.februra likums Par nodokiem un nodevm.

3.

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= MK 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 Noteikumi par grmatvedbas krtoanu un 4.

organizciju/ ar grozjumiem MK 02.08.2011.not.nr.589.

MK 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.584 Kases operciju uzskaites noteikumi/ ar 5.

grozjumiem MK 02.08.2011.not.nr.602.

MK 2007.gada 02.maja noteikumi Nr.282 Nodoku un citu maksjumu reistranas 6.

elektronisko ieru un iekrtu lietoanas krtba ar grozjumiem 24.05.2011 MK noteikumi Nr.395.

MK 2007.gada 20.februra noteikumi Nr.133 Nodoku un citu maksjumu reistranas 7.

elektronisko ieru un iekrtu tehniskajm prasbm ar grozjumiem 18.08.2009. MK not.Nr.

923.

Aivars Ludbors Finanu grmatvedba tirdzniecba Rga: Lietis informcijas 8.

dienests, 2003.g., 282.lpp.

R.Grigorjeva, A.Jesemika, I.Leibus, A.Svarinska. Finanu grmatvedba Rga:

9.

Izgltbas soi, 2004.g. 246.lpp.

. 10.

SIA KIF BIZNESA KOMPLEKSS, 2006, 272 .

., ., . . . .

11.

. SIA KIF BIZNESA KOMPLEKSS, 2010, 320 .

Aija Kalnia. Kas jzina par skaidr naud veiktiem darjumiem. No: Bilance 11/12, 12.

06.2010.g. lpp.13.

. . : 13.

21, 2010, .12-38.

. . 14.

. : 23, 2011, .16-17.

. : . : 7-8, 2010, 15.

.8-10.

: VID : & 9, 2011, .67.

16.

Arkolat SIA. Gada prskats par 2010.g.

17.

Arkolat SIA. Grmatvedbas organizcijas noteikumi.

18.

IEMUMU UN IZDEVUMU UZSKAITE SIA AZ TREND Darba autors: Ilze Lapia Darba vadtjs: Iveta Pokromovia, Mg. paed., Mg.oec.

KOPSAVILKUMS Grmatvedb saimniecisks darbbas rezulttus nosaka, aprinot un sabalansjot visus iemumus un izdevumus prskata period. Informcija par iemumiem un izdevumiem prskata period tiek uzkrta atbilstoajos grmatvedbas operciju kontos pieaugoas summas veid. Beidzoties prskata periodam, ie konti tiek slgti bez atlikuma.

Pamatojoties uz datiem par iemumu un izdevumu opercijm, veidojas ienkumi, kas apliekami ar nodokli, un tiek aprints uzmumu ienkuma nodoklis. Iemumi un izdevumi ir finanu prskata elementi.

Finanu prskat visi iemumi un izdevumi tiek apkopoti ievrojot uzkranas principu.

Saska ar uzkranas principu darjumus un notikumus atzst period, kad tie notiek, neatkargi no t, kad tiek veikti norini. Izdevumus atzst peas vai zaudjumu aprin, pamatojoties uz tieu saistbu starp izmaksu raanos un konkrta ienkumu postea nopelnanu (saskaoanas princips). Saskaoanas principa lietoana nevar bt par pamatu, lai bilanc atztu posteus, kas neatbilst aktvu vai saistbu defincijm.

IEVADS Grmatvedba ir process, kur hronoloiski un sistemtiski tiek reistrti naudas vienbs un analizti uzmuma darjumi, kas ir finansila rakstura, k ar tos apkopo, sagatavo prskatus un skaidro mintos darjumu rezulttus.

Grmatvedba kalpo uzmuma vajadzbm, lai atbilstoi informcijai, kas apkopota ar grmatvedbas uzskaites paldzbu, uzmuma vadba, panieki un citi lietotji vartu pieemt pareizus lmumus.

Brv tirgus apstkos grmatvedbas uzskaites galvenais uzdevums ir kontrolt uzmuma finansilo darbbu, nosakot t peu vai zaudjumus, k ar dot informciju par uzmuma ldzeku un saistbu apjomu.

Turklt uzskaitei ir jnodroina ar ts informcijas saglabana, kas veido uzmuma komercnoslpumu, lai kvalificta tre persona vartu gt priekstatu par uzmuma finansilo stvokli un ts saimnieciskajiem darjumiem noteikt laika posm, k ar lai vartu konstatt katra saimniecisk darjuma skumu un izsekot t norisei.

Ikvienas saimniecisks darbbas mris ir ienkumu gana. o mru sasnieganai, kas ir uzmuma dibinanas iemesls, uzmumam rodas ar izdevumi. Finanu grmatvedbas uzdevums ir apkopot informciju par visiem notikuajiem darjumiem un prskata perioda beigs sniegt informciju par saimniecisks darbbas rezulttiem gada prskata veid. Lai prskats patiesi atspoguotu uzmuma finansilo stvokli, ir svargi, lai visi veiktie darjumi btu iegrmatoti atbilstoi to btbai, td ikvienam grmatvedim preczi jzina ienkumu un izdevumu atzanas kritriji. Pareizi apkopota informcija preczi pards ne tikai prskata perioda finansilos rezulttus, bet ar noteiktu ienkumu vai izdevumu patsvaru uzmuma saimnieciskaj darbb. darba mris ir izptt iemumu un izdevumu noteikanas praksi SIA AZ Trend, to atbilstbu Latvijas Republikas likumos un normatvajos aktos noteiktajiem kritrijiem.

Izvirzt mra sasnieganai nepiecieams veikt dus uzdevumus:

1. izptt Latvijas Republikas normatvos aktus, kas nosaka ienkumu un izdevumu atzanas nosacjumus;

2. apkopot ajos dokumentos sniegto informciju;

3. iepazties SIA AZ Trend noteikto uzskaites krtbu;

4. izvrtt SIA AZ Trend prakses atbilstbu likumos noteiktajm prasbm;

5. sagatavot prieklikumus uzskaites darba uzlaboanai uzmum.

Kvalifikcijas darb izmantotas vairkas ptjumu metodes:

1. monogrfisk jeb apraksto metode;

2. eksperta novrtjuma izmantoanas metode;

3. ptjumu metode ar dokumentu analzi;

4. tabulu metode;

5. grafisk metode.

Monogrfisk metode izmantota, saldzinot Latvijas Republikas likumdoanas aktos noteikts prasbas un specilaj literatr apraksttos specilistu viedokus ar praktisko situciju sabiedrbas grmatvedbas organizcij un dokumentcij. Eksperta novrtjuma metode izmantota, uzklausot specilista viedokli un izmantojot to problmas atklanai. Autors izmantoja pieejamos SIA AZ Trend dokumentus, izptot un analizjot tos. Faktu uzskatmbai un saldzinanai izmantotas tabulu un grafisk metode.

Darbs sastv no etrm nodam. Pirmaj noda ir sniegts uzmuma ss apraksts, terminu definjumi. Otraj daa tiek aplkoti saimniecisks darbbas iemumi un to atzanas krtba SIA AZ Trend, treaj daa ir aplkoti saimniecisks darbbas izdevumi un to atzanas kritriji un krtba SIA AZ Trend, ceturtaj noda ir aplkota iemumu un izdevumu atspoguoana uzmuma gada prskat. Pamatojoties uz iegto informciju darba pamatdaas nobeigum tiek izteikti secinjumi.

Autors tmas izpt izmantoja Latvijas Republikas likumus, Ministru Kabineta noteikumus un citus normatvos aktus, Latvijas grmatvedbas standartus, kas reglament prasbas kvalifikcijas darb izskattajos jautjumos, metodisko un mcbu literatru, k ar rakstus periodik, elektroniskos resursus un nepublictos uzmuma iekjos dokumentus.

SIA AZ Trend grmatvedbas dokumenti kuvui pieejami un izptti kvalifikcijas prakses laik, tie ietver 2010. gadu, un izskatta spk eso uzmuma grmatvedbas uzskaites metodika.

TMAS IZKLSTS Latvijas normatvajos aktos ir defints, ka ienkumi ir aktvu ieguvuma vai ar saistbu samazinjuma veid radies ekonomisk izdevguma resursu pieaugums prskata period, k rezultt palielinjies pau kapitls, izemot pieaugumu, ko radjui dalbnieku ieguldjumi.

Ienkumi var bt di:

iemumi ir ienkumi, kas gti parasts darbbas rezultt, taj skait, apgrozjums, maksa par pakalpojumiem, saemtie procenti, dividendes un nomas iemumi;

ieguvumi ir ienkumi no darjumiem un notikumiem, kuru mris nav radt iemumus, bet kuri rada ekonomisk izdevguma resursu pieaugumu, taj skait, ienkumi no ilgtermia ieguldjumu prdoanas un nerealiztie ienkumi no aktvu posteu prvrtanas. [5] Savukrt izdevumi ir definti k aktvu atdoanas vai izlietojuma, vai ar saistbu pieauguma veid radies ekonomisk izdevguma resursu samazinjums prskata period, k rezultt samazins pau kapitls, izemot samazinjumu, ko radjusi sadale starp dalbniekiem.

Izdevumi var bt di:

parasts darbbas gait raduies izdevumi, piemram, prdots produkcijas raoanas izmaksas, algas un nolietojums;

zaudjumi ir izdevumi, kas uzrda ekonomisk izdevguma resursu samazinjumu, piemram, zaudjumi stihisku nelaimju rezultt, zaudjumi no ilgtermia ieguldjumu atsavinanas un nerealiztie zaudjumi no rvalstu valts izteikto ilgtermia aizmumu prvrtanas.. [5] Lai realiztu kvalitatvu grmatvedbas uzskaiti, uzmumam jizstrd un japstiprina savm vajadzbm atbilstos kontu plns. Kontus iedala 1. bilances kontos (parasti tie ir 1., 2., 3., 4. un 5. grupas konti) 2. operciju kontos (6., 7. un 8. grupas konti).

Katr grmatvedbas kont uzkrj finanu prskatu sagatavoanai nepiecieamo grmatvedbas informciju naudas izteiksm par konta nosaukumam atbilstoiem uzmuma aktviem, saistbm, pau kapitla posteiem un iemumiem vai izdevumiem noteikt laikposm. [4] Grmatvedbas procesa ietvaros uzmum 1. tiek atvrti konti prskata perioda skum, 2. atbilstoi divkr ieraksta metodei atspoguo tajos krtjs opercijas, 3. sldz kontus un sagatavo prskatus par prskata periodu.

Prskata perioda iemumus un izdevumus uzskaita operciju kontos un prskata perioda beigs no ajos kontos uzkrts informcijas nosaka saimniecisks darbbas rezulttu peu vai zaudjumus.

Operciju kontu veidus skatt 1.2. attl.

Operciju konti Iemumu Finansil Izdevumu Ie rezultta konts konti konti 1.2. att. Operciju kontu veidi 6. grupas kontos uzkrj informciju par saimniecisks darbbas iemumiem. s grupas kontu kredt prskata perioda laik apkopo iemumus no uzmuma pamatdarbbas un prjs saimniecisks darbbas, kurai nav sistemtisks raksturs. Debeta pus tiek uzrdta informcija par pieirtajm atlaidm, korekcijm un citm iemumus samazinom darbbm. Prskata perioda beigs visi 6. grupas konti tiek slgti, prskaitot apgrozjumu uz peas zaudjumu konta kredta pusi.

7. grupas kontos tiek apkopota informcija par saimniecisks darbbas izdevumiem. s grupas kontu debet prskata period apkopo izdevumus. Kredta pus tiek uzrdta informcija par saemtajm atlaidm un veiktajm korekcijm. ie ieraksti samazina uzmuma izdevumus.

Prskata perioda beigs kontu apgrozjuma rezultti tiek ieskaitti peas zaudjumu konta debeta pus.

8. grupas kontos tiek apkopota informcija par iemumiem un izdevumiem, kas nav raduies no uzmuma pamatdarbbas, un peas zaudjumu konts.

Operciju konti prskata perioda beigs tiek slgti un to rezultts tiek ieskaitts peas zaudjumu kont.

Saska ar Likumu uzmuma pienkums ir krtot grmatvedbu. Grmatvedb uzskatmi atspoguojami visi uzmuma saimnieciskie darjumi, k ar katrs fakts vai notikums, kas rada prmaias uzmuma mantas stvokl. Grmatvedbu krto t, lai grmatvedbas jautjumos kvalificta tre persona vartu gt patiesu un skaidru priekstatu par uzmuma finansilo stvokli bilances datum, t darbbas rezulttiem, naudas plsmu noteikt laikposm, k ar konstatt katra saimniecisk darjuma skumu un izsekot t norisei.

Likum ir noteikts, ka grmatvedbas reistros nedrkst izdart ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Ja kdam saimnieciskajam darjumam ir rjs attaisnojuma dokuments, tam jdod priekroka saldzinjum ar jebkuru iekju attaisnojuma dokumentu. Par rju attaisnojuma dokumentu uzskatms tds dokuments, kas sastdts cit, nevis pau uzmum. Visi prjie attaisnojuma dokumenti uzskatmi par uzmuma iekjiem attaisnojuma dokumentiem. [1] Attaisnojuma dokumentu iegrmatoanas krtbu skatt 1.3. attl.

1.3.att. Attaisnojuma dokumentu iegrmatoanas krtba Ministru kabineta Noteikumos noteikts, ka attaisnojuma dokumentus sagatavo t, lai vis t glabanas laik nezustu taj ietvert informcija un tiktu nodroints t juridiskais spks, k ar iespja izgatavot dokumenta kopiju. Attaisnojuma dokumentus nedrkst sagatavot, ierakstiem izmantojot zmuli vai tos izdarot citd tehniski viegli prlabojam vai fiziski nenoturg veid. [4] Iemumi no pamatdarbbas ir saimniecisks darbbas iemumi, kas gti no preu un pau saraots gatavs produkcijas prdoanas, maksas pakalpojumu snieganas, dabu veikanas un citi ldzgi iemumi.

Normatvajos aktos ir sniegtas das preu un pakalpojumu defincijas:

preces - prdoanai saraots preces un tlkprdoanai iepirkts preces, piemram, tirgotja iepirkts preces vai zemes gabali, vai cits paums, kuru tur tlkprdoanai;

pakalpojumu sniegana - parasti lgum noteiktu uzdevumu veikana attiecg laika period, piemram, transportanas pakalpojumi, kravu iekrauanas un izkrauanas pakalpojumi, remonti, konsultcijas u.c. Pakalpojumus var sniegt vienu vai vairkus periodus. [6] Gada prskat ie iemumi pards sada Neto apgrozjums.

Neto apgrozjums ir iemumi no sabiedrbas pamatdarbbas, produkcijas prdoanas un pakalpojumu snieganas no kuriem atskaitta tirdzniecbas atlaide un citas pieirts atlaides, k ar pievienots vrtbas nodoklis un citi nodoki, kas tiei saistti ar prdoanu.. [2] Saimnieciskaj pamatdarbb gto ienkumu uzskaitei tiek izmantoti operciju konti no 6.1. ldz 6.3. ar konkrtiem subkontiem un savu analtisko uzskaiti.

Operciju kontos 6.4. tiek uzskaittas pircjiem pieirts atlaides, kas samazina prdevja iemumus.

Noformjot attaisnojuma dokumentu attiecb uz precm un citm materilajm vrtbm, un pakalpojumiem, saimniecisk darjuma aprakst un pamatojum norda:

preu vai pakalpojuma nosaukumu;

atbilstoo attiecg darjuma vai darbbas veidu (preu piegde (prdoana), preu izsniegana citam uzmumam, citai uzmuma pastvgajai darbbas vietai (struktrvienbai) vai vietai, kur saska ar uzmuma vadtja noteikto krtbu tiek veikta preu glabana un uzskaite, vai citai materili atbildgajai personai uzmum (turpmk - preu izsniegana) vai pakalpojuma sniegana).

Noformjot attaisnojuma dokumentu, saimniecisk darjuma mrtjos norda:

mrvienbu un daudzumu;

vienas vienbas cenu;

saimniecisk darjuma novrtjumu naud;

pieirts atlaides, ja tdas ir;

no saimniecisk darjuma novrtjuma naud aprintos nodokus (pievienots vrtbas nodoklis, akczes nodoklis, dabas resursu nodoklis), ja tdi ir;

saimniecisk darjuma novrtjumu naud kop ar nodokiem. [4] Attaisnojuma dokumentu var izmantot par pievienots vrtbas nodoka rinu, ievrojot likum "Par pievienots vrtbas nodokli" pievienots vrtbas nodoka rinam noteikts prasbas.

Attaisnojuma dokumentu par preu piegdi (prdoanu) un par preu izsnieganu noform darjuma vai darbbas veikanas dien pirms darjuma vai darbbas uzskanas.

Iemumus no preu prdoanas atzst tad, ja ir ievroti visi di nosacjumi:

uzmums ir nodevis pircjam nozmgus pauma tiesbm uz precm raksturgos riskus un atldzbas (atbildba par sabojanu, saglabanu, iespja izmantot sav saimnieciskaj darbb vai prdot tlk);

uzmums nepatur turpmks ar pauma tiesbm saistts prvaldanas tiesbas un relu kontroli pr prdotajm precm (preu paumtiesbas priet pircjam);

var ticami novrtt iemumu summu;

ir ticams, ka uzmums saems ar darjumu saisttos saimnieciskos labumus (naudas vai citu ekvivalentu ienkana);

var ticami novrtt izmaksas, kas radus vai radsies saistb ar darjumu.

Ievrojot uzkranas un saskaoanas principu, iemumi jatspoguo, emot vr to raans laiku, nevis naudas vai ts ekvivalentu saemanas laiku, un iemumus iegrmato un uzrda to periodu finanu prskatos, uz kuru tie attiecas. Ttad, debitoru pards juzskaita brd, kad pircjam priet visas preces lietoanas tiesbas.

2010. gad un 2011. gada pirmaj pusgad SIA AZ Trend iemumus veidoja mazumtirdzniecbas iemumi tirdzniecbas viets, k ar preu prdoana juridiskm personm.

Mazumtirdzniecbas iemumi tiek fiksti elektroniskaj kases apart un dienas beigs iemumu kopsavilkums tiek reistrts EKA urnl.

Pakalpojumu sniegana parasti ietver uzmuma darbbas rezulttus, veicot ar lgumu apstiprintu uzdevumu saskaot laika period.

Ir noteikts, ka iemumi no pakalpojumu snieganas tiek atzti tikai tad, kad var ticami aplst pakalpojuma snieganas darjuma rezulttu.

SIA AZ Trend sniedz dada veida apavu remonta pakalpojumus. Iemumi par iem pakalpojumiem tiek atzti pc to izpildes. Samaksa par pakalpojumu tiek iekasta pc remonta veikanas, darjums tiek reistrts elektroniskaj kases apart un grmatvedbas uzskait tiek uzrdts pie pamatdarbbas iemumiem.

Uzmum iemumu uzskaitei tiek izmantoti di grmatojumi:

Saimniecisks opercijas saturs Nr. Attaisnojuma dokuments D K p.k.

Kas saemti realizcijas iemumi EKA ZT atskaite, kases 1. 2610 iemumu orderis PVN 2610 Iemumi no realizcijas ar EKA Z atskaite 2. 2320 maksjumu kartm PVN 2320 Nosttas preces pircjam Preu pavadzme-rins 3. 2310 PVN 2310 Saemta samaksa par nosttajm 4. Bankas izdruka 2620 precm Saemts avansa maksjums par Rins, bankas izdruka 5. 2620 pasttajm precm PVN 2620 Nosttas preces pircjam Preu pavadzme-rins 6. 2310 5210 SIA AZ Trend iemumi 2010. gad no preu realizcijas mazumtirdzniecb un pakalpojumu snieganas bija LVL 106130,-, no preu realizcijas juridiskm personm ir ieemti LVL 10597,-. 2010. gada iemumu procentulo sadaljums (skatt 2.1. attl) Preu prdoana mazumtirdzniecb un pakalpojumu sniegana;

90.92% Preu prdoana juridiskm personm;

9.08% 2.1. att. Uzmuma iemumi 2010. gad Uzmuma izdevumu uzskait oti svargi ir tos pareizi noformt. im nolkam izmanto attaisnojuma dokumentus. Tiei attaisnojuma dokumenti grmatvedb veido pamatu, kas nodroina uzmuma izdevumu skotnjo atspoguoanu un uzskaiti. Izdevumu pareizai noformanai jpievr paa uzmanba, jo neuzmanbas un kdu d uzmumam var nkties makst nepatkamus naudas sodus. Tikai attaisnojuma dokumenti auj noteikt izdevumu saturu, to saistbu ar konkrt uzmuma saimniecisko darbbu, k ar to, uz kdu prskata periodu izdevumi attiecinmi. Attaisnojuma dokumenti var bt rjie (preu pavadzmes rini par saemtajm precm, rini par saemtajiem pakalpojumiem, u.c.) un iekjie (algu saraksti).

Izdevumu uzskaitei uzmuma grmatvedb var izmantot das kontu grupas:

7.1. Izdevumi izejvielu, materilu un preu iepirkanai.

7.2. Personla izmaksas.

7.3. Socils nodevas un izmaksas..

7.4. Pamatldzeku nolietojums un citu ieguldjumu norakstjumi.

7.5. Prjie saimniecisks darbbas izdevumi.

7.6. Preu prdoanas izdevumi.

7.7. Administrcijas izdevumi.

7.8. Prskata period iekaujamie iepriekjo periodu izdevumi.

7.9. Socils infrastruktras uzturanas izdevumi.

Dai izdevumu veidi tiek uzskaitti kontu grups 8.2. un 8.4. Visa par izdevumiem apkopot informcija pards prskat Peas zaudjumu aprins atsevii pa izdevumu veidiem.

Saimniecisk darbba ir darbba, kas vrsta uz preu raoanu, darbu izpildi, tirdzniecbu, pakalpojumu snieganu un cita veida darbbu par atldzbu. Katr konkrt situcij izdevumi, kas veidojas nodoka makstja darbbas rezultt, jizvrt, emot vr o definciju tiktl, ciktl izdevumi ir tiei saistti ar komercsabiedrbas saimniecisko darbbu un nepiecieami ts nodroinanai. [7] Izvrtjot nodoka makstja izdevumus, kas veidojas t darbbas rezultt, var nodalt izdevumus, kuri attiecas uz raoanas, pakalpojumu snieganas vai komercdarbbas prvaldes procesu. Nodoka makstjam iegdjoties preces, pakalpojumus u.tml., ne t panieki, ne darbinieki negst tieu labumu. Nodoka makstjs os izdevumus veic atbilstoi savas saimniecisks darbbas patnbm un ievrojot savas finansils iespjas, un da veida izdevumi ir uzskatmi par tiei saisttiem ar saimniecisko darbbu.

Izdevumi, ko darba devjs veic atbilstoi Darba aizsardzbas likumam vai tam pakrtotiem normatvajiem aktiem, ir uzskatmi par izdevumiem, kuri ir tiei saistti ar saimniecisko darbbu, un tie nepalielina ar nodokli apliekamo ienkumu (tai skait izdevumi, kuri saistti ar darba aizsardzbas paskumu plna izstrdanu komercsabiedrb, profilaktiskiem veselbas aizsardzbas paskumiem nozars, kurs tie ir nepiecieami u.c.).

Gadjum, ja nodoka makstjam iztrkumu vai izlaupjumu rezultt raduies zaudjumi, tad tas veic visus iespjamos paskumus, lai atgtu iztrkumos un izlaupjumos zaudts vrtbas: par notikuo nekavjoties zio izmeklanas iestdm un pank kriminllietas ierosinanu vai oficilu atteikumu to ierosint. Ja paskumi ir veikti, tad attiecgs zaudjumu summas uzskata par izdevumiem, kas saistti ar nodoka makstja saimniecisko darbbu, un par to summu apliekamo ienkumu nepalielina.

Par izdevumiem, kuri ir tiei saistti ar saimniecisko darbbu, ir uzskatmi izdevumi par laimestiem vai balvm, kuras tiek laimtas, izloztas vai dvintas, ja nodoka makstjs reklmas nolk organiz konkursus, kuru rezultti ir atspoguoti plasazias ldzekos un izdevumi balvm citu personu organiztajos konkursos, ja konkursu norises viet ir nodoka makstja reklma ar mri paplaint produkcijas (pakalpojumu) noieta tirgu.

Pie izdevumiem, kas tiei saistti ar saimniecisko darbbu, pieskaita transportldzeka (izemot reprezentatvo vieglo automobili) ekspluatcijas izdevumus mneos, kuros par transportldzekli tiek maksts uzmumu vieglo transportldzeku nodoklis, neatkargi no t, vai attiecgais transportldzeklis ir izmantots tikai saimnieciskaj darbb. Mneos, kuros par transportldzekli tiek maksts uzmumu vieglo transportldzeku nodoklis, transportldzeka degvielas iegdes izdevumus iekauj saimniecisks darbbas izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katr mnes saska ar nodoka makstja noteikto degvielas patria normu uz 100 kilometriem, kas neprsniedz izgatavotjrpncas nordto pilstas cikla degvielas patria normu vairk k par 20 procentiem. [3] Ar saimniecisko darbbu saisttie izdevumi parda izdevumu kopsummu un atbild uz jautjumu Kas iztrts. Prskata Peas vai zaudjumu aprins aizpildanai ar apgrozjuma izmaksu metodi izdevumus iedala funkcionlajs apakgrups, un tie atbild uz jautjumu Kdam nolkam iztrts.

SIA AZ Trend izdevumus izdala ds apakgrups:

1. izdevumi prdots produkcijas iegdei - preu iegdes izdevumi, ar preu transportanu saisttie izdevumi, dabas resursu nodoklis. ie izdevumi tiek grmatoti uz operciju kontiem 71XX;

2. prdoanas izdevumi darbinieku algas un ar to saisttie nodoki, telpu noma, komunlie pakalpojumi, telpu un pamatldzeku uzturanas izdevumi, pamatldzeku nolietojums, reklmas izdevumi. iem izdevumiem grmatojumos tiek izmantoti konti 7210, 7310, 7320, 7420, 7510, 7511, 7650 un citi;

3. administrcijas izdevumi sakaru pakalpojumi, biroja izdevumi, naudas apgrozjuma blakus izdevumi. Grmatojumiem izmanto kontus 77XX;

4. citi izdevumi saimnieciskajai darbbai - izdevumi, kas neattiecas uz iepriekjm trim apakgrupm un kas raduies saimniecisks darbbas rezultt vai saistti ar o darbbu, vai ar tiei izriet no ts, tdi k zaudjumi no pamatldzeku prdoanas;

negatvs valtas kursu svrstbu starpbas, citi izdevumi, kurus nevar uzskaitt par uzmuma pamatdarbbu. Pie iem izdevumiem pieskaitmi ar soda naudas, kavjuma naudas, lgumsodi un citas soda sankcijas, par kuru vrtbu ir jpalielina ar uzmuma ienkuma nodokli apliekam summa. Grmatojumiem izmanto 8260, 8270 un citi.

Pirmaj apakgrup ietver izdevumus prdoto preu iegdei (tirdzniecbai), iepirkumu cenai pieskaitot ar preu saisttos izdevumus. [2] Krtba, kd os izdevumus preu iegdei un produkcijas raoanai noraksta, atkarga no uzmuma darbbas veida un izraudzts krjumu uzskaites metodes. Ja darbbas veids ir tirdzniecba (preu tlkprdoana), prdots preces noraksta to faktiskaj iegdes vrtb.

Izmantojot periodisks inventarizcijas metodi, preu un materilu ienkanu uzskaita kont Izdevumi, bet prskata perioda beigs atlikumu ieskaita kont Krjumi.

SIA AZ TREND ir mazumtirdzniecbas uzmums, td uzmuma krjumos ir prdoanai domts preces. Krjumu uzskaitei grmatvedb ir noteikta periodisk inventarizcijas metode, td ar grmatojumiem operciju kont 7120 tiek atspoguota tikai krjumu iegde, t.i. prskata gada laik uzskait fiksjama tikai uzmuma krjumu papildinana. Izlietoto krjumu vrtbu krtj uzskait neatspoguo. Krjumu atlikumus prskata perioda beigs nosaka veicot inventarizciju. Tas nozm, ka gada beigs, pirms gada prskata sastdanas, veic inventarizciju, novrt krjumu atlikumus un iegrmato starpbu starp krjumu atlikumiem gada beigs un gada skum. Izdartais grmatojumus attiecgi vai nu palielins, vai samazins krjumu iegdes izdevumus. im nolkam tiek izmantots konts Pirkto materilu un preu krjumu vrtbas izmaias.

Preu uzskaitei tiek izmantoti di grmatojumi:

Saimniecisks opercijas saturs Nr. Attaisnojuma dokuments D K p.k.

Saemtas preces Preu pavadzme rins 1. 7120 531X PVN (ja preu piegdtjs ir Latvijas 5721 PVN makstjs) Saemtas preces no ES piegdtja Rins, CMR 2. 7120 Aprints reversais PVN Rins 3. 5731 Aprints DRN Rins, pakojuma lapa 4. 7180 Saemts rins par transportanas Rins 5. 7121 pakalpojumiem PVN 5721 Preu atlikuma ieskaitana krjumos Inventarizcijas akts 6. 2130 Pc uzmuma uzskaites datiem ar preu iepirkanu saistti izdevumi SIA AZ Trend Ar preu iepirkanu saistto izdevumu procentulais sadaljumu skatt 3.1. attl.

ES piegdtji 85.20% Latvijas piegdtji 13.97% Transportanas izdevumi Dabas resursu nodoklis 0.73% 0.10% 3.1. att. Ar preu iepirkanu saisttie izdevumi 2010. gad Saska ar uzmum apstiprinto Nolikumu par inventarizcijas krtbu uzmum, par inventarizcijm ir atbildgs uzmuma vadtjs, kur inventarizcijas veikanai uzmum izveido inventarizcijas komisijas atseviu objektu inventarizanai.

Pirms materilo vrtbu faktisk stvoka prbaudes uzskanas inventarizcijas komisijai jprbauda, vai uz inventarizcijas brdi pdjie saemanas dokumenti par materilo vrtbu kustbu ir iereistrti.

Inventarizcijas rezulttus atspoguo inventarizcijas sarakstos, kurus sastda vismaz divos eksemplros, no kuriem viens paliek pie materili atbildgs personas. Inventarizcijas sarakstus pc inventarizcijas nodod uzmuma vadtjam. Sarakstos uzskaittie krjumi tiek prbaudti aritmtiski un saldzinti ar grmatvedbas datiem.

Starpbas starp grmatvedbas datiem un inventarizcijas sarakstu datiem - novrtjumu starpbas, vrtbu prpalikumus, iztrkumus, zaudjumus (bojans, morls novecoanas u.tml.) - jatspoguo ar ierakstiem attiecgajos grmatvedbas kontos saska ar uzmuma vadtja nordjumiem.

emot vr to, ka uzmuma prdodamajm precm ir sezonls raksturs, tuvojoties sezonas beigm, preces tiek izprdotas par samazintm cenm. du cenu samazinjumu noform sastdot preu nocenoanas aktu.

Beidzoties prskata periodam inventarizcij tika konstatts preu atlikums LVL apmr. Tas nozm, ka prskata period prdoto preu izmaksas bija LVL 75658, jeb 58,37% no visiem preu iegdes izdevumiem.

Otraj izdevumu apakgrup ietilpst darbinieku algas un ar to saisttie nodoki, telpu noma, komunlie pakalpojumi, telpu un pamatldzeku uzturanas izdevumi, pamatldzeku nolietojums, reklmas izdevumi. iem izdevumiem grmatojumos tiek izmantoti konti 7210, 7310, 7320, 7420, 7510, 7511, 7650 un citi.

Darba samaksa ir darbiniekam regulri izmaksjam atldzba par darbu, kura ietver darba algu, piemaksas, prmijas, atvainjuma naudu, slimbas naudu, darba devja dvanas.

Darba laiks ir periods, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas sava darba devja rcb. Mazumtirdzniecbas specifika paredz nodroint neprtrauktu veikala darbu visas darba dienas garum. Veikals strd 7 dienas ned. Darba diens veikala darba laiks ir no 10 rt ldz 19.30 vakar, sestdiens darba laiks ir no 10 rt ldz 18.30 vakar, bet svtdiens no 11.00 rt ldz 16 pcpusdien.

Uzmuma darba krtbas noteikumos ir noteikts, ka darbiniekiem ir summtais darba laiks. Tas nozm, ka darba laiks nedrkst prsniegt 56 stundas ned - maksimlo stundu skaitu, kuras darbinieks drkst strdt nedas laik;

160 stundas etru nedu period. Ja darbinieks veic darbu virs Darba likum noteikt stundu skaita, tas tiks uzskatts par virsstundu darbu.

emot vr to, ka uzmumam ir nepiecieams nodroint veikala darbu 7 dienas ned, daa darbinieku saska ar darba grafiku tiek nodarbinti ar svtku diens. Darbs svtku dien tiek kompensts ar brvdienu cit nedas dien saska ar grafiku, vai ar aprinta piemaksa 100% apmr par nostrdto laiku.

Darba krtbas noteikumos ir noteikts, ka darbiniekam ir tiesbas saemt apmakstu brvdienu Darba likum noteiktajos gadjumos (piem., sakar ar tuva imenes loceka nvi u.c.).

Darba dienas ilgumu nosaka darba devjs darba grafik. Darbiniekiem ir tiesbas uz minu prtraukumu pusdienm un diviem 15 minu prtraukumiem atptai darba dienas laik.

Uzmum ir laika darba samaksa, tas nozm, ka darba alga tiek aprinta atbilstoi faktiskajam nostrdtajam darba laikam neatkargi no paveikt darba daudzuma. Strdjoiem ir noteikta mnealga. Mnea beigs grmatvedis apkopo darba laika uzskaites tabeles un izmantojot datorprogrammu aprina darba algu.

Darba laika uzskaites tabele ir pirmdokuments, kuru em par pamatu darba algas aprinam. Darba laika uzskaites tabeli aizpilda veikala vadtjs. Tabel uzrda katra darbinieka nostrdts stundas katr mnea dien. Tabel uzrda ar slimoanas dienas, atvainjuma dienas, brvdienas, neattaisnoti kavts darba dienas vai stundas. Tabeli apstiprina ar parakstu uzmuma vadtjs un iesniedz grmatvedim darba algas aprinanai. Tabeli iesniedz mnea pdj darba dien vai nkam mnea pirmajs darba diens, lai vartu aprint darba algu.

Grmatvedis, pirms uzsk aprint darba algu, prbauda, vai tabel uzrdts darba stundas ir pareizi saskaittas, prbauda pc rkojumiem, kas iesniegti mnea laik, vai tabel ir atzmti pieirtie un izmantotie atvainjumi, saldzina iesniegts slimbas lapas ar informciju darba laika uzskaites tabel.

Tiesbas uz ikgadjo atvainjumu ir ikvienam uzmuma darbiniekam, kas nostrdjis vismaz seus mneus. Lai ievrotu visu darbinieku intereses, ir pankta vienoans starp darbiniekiem un darba devju, ka ikgadjo atvainjumu pieir divs daas, katra daa ir divas kalendrs nedas. Viena daa tiek pieirta pavasara vasaras period, otra daa rudens ziemas period. Ja darbinieka ikgadj atvainjuma laik iekrt svtku dienas, vai ar darbiniekam ir bijusi prejoa darbnespja, kas apliecinta ar slimbas lapas A dau, atvainjums darbiniekam tiek pagarints vai prcelts par svtku dienu skaitu vai darbnespjas dienu skaitu.

Atvainjuma naudu grmatvedis sk rint tikai pamatojoties uz uzmuma vadtja izdotu rakstisku rkojumu. Atvainjuma naudu aprina, emot par pamatu seu iepriekjo mneu darba samaksu dalot ar nostrdtm dienm seos iepriekjos mneos. Aprina ce iegto vidjs dienas izpeas skaitli reizina ar pieirtm atvainjuma dienm, pc rkojuma.

Par prejoo darba nespju, darbnespjas lapu A apmaks darba devjs no uzmuma ldzekiem. Aprint slimbas nauda tiek ieskaitta darbinieka bruto ienkumos. Slimbas nauda tiek aplikta ar nodokiem un izmaksta normatvajos aktos noteiktaj krtb.

Darbnespjas lapu A aprina un apmaks pc noteiktas krtbas. Slimoanas pirmo dienu nemaks. Otro un treo dienu apmaks 75% apmr no darbinieka iepriekjo seu mneu vidjs izpeas. Skot ar ceturto dienu apmaks 80% apmr no darbinieka iepriekjo seu mneu vidjs izpeas. Ja slimoanas laiks iekrt brvdiens, tad par m dienm apmaksa netiek veikta. Vidjo izpeu rina: seu iepriekjo mneu darba samaksas summu dala ar seos iepriekjos mneos nostrdto dienu skaitu.

Darba algas aprinanai, izmaksai un ieturjumu uzskaitei tiek veikti di grmatojumi:

Nr.

Saimniecisks opercijas saturs Attaisnojuma dokuments D K p.k.

Aprinta darba alga 1. Darba laika uzskaites tabele 72XX Ieturta darba mja VSAOI daa Grmatvedbas izzia 2. 5610 Ieturts IIN Grmatvedbas izzia 3. 5610 Ieturjumi saska ar izpildrakstiem 4. Izpildraksts 5610 Aprinta darba devja VSAOI daa Grmatvedbas izzia 5. 7310 Aprinta riska nodeva Grmatvedbas izzia 6. 7320 Izmaksta darba alga 7. Algas izmaksu saraksts 5610 Uzmuma saimniecisks darbba saistta ne vien ar preu un pakalpojumu iegdes izmaksm, kuras nodroina ekonomisko efektu krtj period, bet ar ar aktvu iegdi. Aktvus, kuru kalpoanas laiks prsniedz vienu gadu, uzskaita k ilgtermia ieguldjumus.

Tikai par samaksu iegdts tiesbas atauts uzrdt kont "Koncesijas, patenti, licences, tirdzniecbas zmes un ldzgas tiesbas;

datoru programmas". [1] Grmatvedbas uzskait nematerilos ieguldjumus pieem to skotnj vrtb, t.i., iegdes izmakss vai raoanas paizmaks.

SIA AZ TREND saimniecisks darbbas veikanai nav nepiecieamas koncesijas, ar uzmum esoie datori tika iegdti jau lietoti un nebija iespjams izdalt atsevii programmu lietoanas licenu maksu.

obrd izstrdes stadij ir uzmuma mjas lapa, kuru uz lguma pamata veic cits uzmums. Norini par iem pakalpojumiem tiek grmatoti:

Saimniecisks opercijas saturs Nr. Attaisnojuma dokuments D K p.k.

Saemts rins par pakalpojumiem Saemtais rins 1. 1180 PVN 5721 Samaksts saska ar saemto rinu 2. Bankas izdruka 5310 Kont 1180 tiek uzskaitti visi izdevumi par mjas lapas izveidi. Kad ar darbu pieemanas-nodoanas aktu tiks apstiprinta veikto darbu pabeigana, ar rkojumu tiks nodota ekspluatcij mjas lapa un izdevumi tiks prgrmatoti uz kontu 1120 un sks aprint nolietojumu.

Uzmuma uzskait 2010. gad bija 3. un 4. kategorijas pamatldzeki un, saska ar vadtja apstiprintajm pamatldzeku amortizcijas normm, tiem ir noteiktas das nolietojuma likmes:

Pamatldzeku veids Kategorija Nolietojuma Nolietojuma periods likme Skaitoanas iekrtas un to aprkojums, tai skait drukas ierces, informciju sistmas, datoru 3 3 33% programmprodukti un datu uzkranas iekrtas, sakaru ldzeki, koptji un to aprkojums Prjie pamatldzeki 4 5 Uzmuma grmatvedb pamatldzeka nolietojuma aprinanai tiek lietota liner metode. Liners metodes pamat ir piemums, ka pamatldzeka lietderba samazins vienmrgi visu dergs lietoanas laiku. Nolietojumu aprina, pamatldzeka amortizjamo vrtbu dalot ar noteiktiem dergs lietoanas gadiem. Uzkrtai nolietojuma summai jsakrt ar skotnjo pamatldzeka summu.

Uzmuma vadba amortizcijas nolietojuma metodi izvlas pc saviem ieskatiem, tikai ir viens nosacjums, ka metodi nedrkst maint vismaz divus gadus pc krtas, lai btu saldzinmi dati.

Pamatldzeka nolietojuma summu iegrmato uzmuma izmakss katru mnesi.

Pamatldzeka inventarizciju veic vienu reizi gad pirms gada prskata sastdanas. Dab tiek apskatti visi pamatldzeki un novrtts to stvoklis uz doto brdi. Inventarizcij tiek pieaicinta materili atbildg persona. Inventarizcijas akti tiek iesniegti grmatvedb.

Pamatldzeku uzskaitei tiek izmantoti di grmatojumi:

Saimniecisks opercijas saturs Nr. Attaisnojuma dokuments D K p.k.

Iegdts pamatldzeklis un pieemts PPR, vadtja rkojums, akts 1. 1230 ekspluatcij PVN 5721 Samaksts saska ar PPR 2. Bankas izdruka 5310 Tiek aprints nolietojums Grmatvedbas izzia 3. 7420 Gada beigs slgts nolietojuma konts Grmatvedbas izzia 4. 8610 Mazvrtgais inventrs uzmuma grmatvedbas uzskait tiek uzskaitts iegdes brd un nodots ekspluatcij, tos noraksta izmakss, un tam tiek nodrointa operatv uzskaite.

Mazvrtg inventra sastv tiek uzskaitts inventrs, kura iegdes vrtba ir ldz 100 LVL.

Mazvrtgais inventrs tiek izslgts no grmatvedbas reistriem norakstanas brd.

Prdoanas izdevumu procentulo sadaljumu skatt 3.2. attl.

Telpu noma, komunlie pakalpojumi Darbinieku atalgojums 44.05% 36.87% Socils apdroinanas iemaksas Citas prdoanas izmaksas 8.88% 1.70% Reklmas izdevumi Pamatldzeku nolietojums 3.89% 2.00% Strdnieku meklanas izdevumi Mazvrtg inventra norakstana Apdroinanas maksjumi 0.42% 1.73% 0.46% 3.2. att. Prdoanas izdevumi 2010. gad Lielko prdoanas izdevumu dau veido ar darbaspku saistts izmaksas, t.i., darbinieku atalgojums un socils apdroinanas izmaksas kop veido 45,75% no visiem prdoanas izdevumiem. Nkam lielk izdevumu grupa ir telpu noma un komunlie maksjumi (44,05%).

Prjie izdevumi veido tikai 10,2% no visiem prdoanas izdevumiem.

Administrcijas izdevumu sadaljumu 2010. gad skatt 3.3. attl.

Sakaru pakalpojumi 40.33% Banku pakalpojumi 47.83% Biroja izdevumi Juristu pakapojumi 8.69% 3.15% 3.3. att. Administrcijas izdevumi 2010. gad K redzams attl lielko administrcijas izdevumu dau veido samaksa par banku pakalpojumiem. s izmaksas rodas no procentu atskaitjumiem par pircju noriniem ar bezskaidro naudu.

SECINJUMI UN PRIEKLIKUMI Secinjumi 1. Iemumi ir labumi, ko uzmums gst savas darbbas rezultt. du labumu gana ir uzmuma dibinanas un pastvanas mris. Latvijas grmatvedbas standart Nr. Iemumi ir preczi aprakstti dadi iemumu veidi un sniegts skaidrojums, kur brd ie iemumi ir atzstami.

2. Visiem darjumiem un notikumiem, kas sniedz os labumus, ir jbt pareizi dokumentli noformtiem, lai preczi noteiktu iemumu ganas brdi. Dokumentlais noformjums ir svargs ar td, ka viena uzmuma iemumi ir cita uzmuma izdevumi, un im otram uzmumam jbt iespjai darjumu iekaut savos izdevumos.

3. Latvijas Republikas likumos un normatvajos aktos nav strikti noteikts, kdi izdevumi ir uzmuma saimniecisks darbbas izdevumi. To sastvs ir atkargs no uzmuma saimniecisks darbbas veida. Turpret izdevumi, kas nav saistti ar saimniecisko darbbu ir preczi uzskaitti.

4. Uzmum ir izstrdta un apstiprinta grmatvedbas politika, kas sastv no diem dokumentiem:

Visprjais nolikums par grmatvedbu;

Kontu plns;

Dokumentu apgrozbas shma;

Nolikums par uzmuma kases opercijm;

Nolikums par inventarizcijas krtbu uzmum;

Nolikums par komandjumiem;

Pamatldzeku uzskaites noteikumi;

Pamatldzeku amortizcijas normas;

Mazvrtg inventra nolietojuma normas;

Krjumu uzskaites noteikumi;

Nolikums par pau kapitla uzskaiti grmatvedb;

Problma: Grmatvedbas politika ir izstrdta visprgi. Nav doti skaidrojumi par atseviu izdevumu piederbu kdai no izdevumu grupm, nav grmatojumu paraugu.

5. Uzmum visi iemumi un izdevumi ir uzskaitti atbilstoi uzmum izstrdtajam un vadtja apstiprintajam kontu plnam. Kontu plns atbilstoi sabiedrbas saimniecisks darbbas vajadzbm ir pamats informcijas ieganai gada prskata sagatavoanas proces.

6. Ar uzmuma saimnieciskajiem darjumiem saistto attaisnojuma dokumentu sagatavoanu, reistrciju, apgrozbu un citus lietvedbas jautjumus uzmum nosaka dokumentu apgrozbas shma, kur noteikta o dokumentu prbaudes un apstrdes secba, izpildes termii, izpildtji, uzmum sagatavoto attaisnojuma dokumentu eksemplru skaits, glabanas vieta, ilgums un cita informcija.

7. Uzmuma grmatvedbas uzskait 2010. gad iemumi ir uzskaitti kont Iemumi no pamatdarbbas produkcijas un pakalpojumu prdoanas.

Problma: 2010. gad uzmumam bija divas mazumtirdzniecbas vietas, tika veikti ar darjumi ar juridiskm personm. Uzskaitot visus os iemumus vien kont, nav iespjams noteikt katras tirdzniecbas vietas un darjumu ar juridiskm personm iemumus atsevii. s informcijas ieganai jpatr daudz laika analizjot citus informcijas avotus.

Problma: Iemumi no preu prdoanas un pakalpojumu snieganas grmatvedbas uzskait nav nodalti, tas liedz gt informciju par sniegto pakalpojumu rentabilitti.

8. Uzmums saimniecisks darbbas rezultt 2010. gad ir guvis iemumus LVL 116727 apmr, no kuriem LVL 106130 jeb 90,92% veido iemumi no mazumtirdzniecbas, bet LVL 10597 jeb 9,08% bija iemumi no preu prdoanas juridiskm personm.

9. 2010. gad uzmumam kopjs preu iegdes izmaksas bija LVL 129622, tais skait preces no Latvijas piegdtjiem par LVL 18105 (13,97%), no Eiropas Savienbas piegdtjiem par LVL 110432 (85,2%), preu transportanas izmaksas LVL (0,73%) un dabas resursu nodoklis LVL 136 (0,1%). Gada inventarizcij konstatts preu atlikums par LVL 53964. Tas nozm, ka prskata period prdoto preu izmaksas bija LVL 75658, jeb 58,37% no visiem preu iegdes izdevumiem.

Problma: Preu uzskaitei tiek lietota pau izstrdta programma, kas ir nepilnga. Preces pc to nocenoanas zem paizmaksas preu uzskait paliek ts iegdes vrtb, kas nevajadzgi palielina preu krjumu vrtbu un ir pretrun ar zemks vrtbas principu.

Preu piegdtji, kas prdod preces ar pcapmaksu, par samaksu noteikt termi 10.

pieir atlaides. o samaksas termiu ievroana sniedz uzmumam iespju samazint preu iepirkanas izdevumus.

Kopjs prdoanas izmaksas 2010. gad bija LVL 38220, no tiem LVL 11.

(44,05%) bija izdevumi par telpu nomu un komunlajiem pakalpojumiem, LVL (36,87%) bija izdevumi darbinieku atalgojumam, LVL 3395 (8,88%) izdevumi socils apdroinanas iemaksm, LVL 765 (2%) pamatldzeku nolietojums, LVL 662 (1,73%) inventra iegde, LVL 176 (0,46%) apdroinanas maksjumi, LVL 160 (0,42%) strdnieku meklanas izdevumi, LVL 1487 (3,89%) reklmas izdevumi un LVL 648 (1,7%) citas prdoanas izmaksas.

Problma: Abu tirdzniecbas vietu uzturanas izdevumi, k ar darbinieku atalgojums tiek uzskaitti kop. Tas liedz iespju gt priekstatu par atsevias tirdzniecbas vietas izmaksm un to lietderbu.

Problma: Izdevumi par apavu laboanai iepirktajiem materiliem ir iekauti posten Prjs tirdzniecbas izmaksas, lai gan ie izdevumi veido sniegto pakalpojumu paizmaksu un btu iekaujami posten Prdoto preu un sniegto pakalpojumu paizmaksa.

Problma: Administrcijas algas un ar to saistts socils apdroinanas iemaksas ir iekautas prdoanas personla izmakss, bet btu iekaujamas administrcijas izmakss.

Uzmuma administrcijas izdevumu kopj vrtba 2010. gad bija LVL 3176, no 12.

kuriem sakaru pakalpojumi bija LVL 1281 (40,33%), biroja izdevumi LVL (8,69%), juristu pakalpojumi LVL 100 (3,15%) un banku pakalpojumi LVL (47,83%).

Grti izdalt tirdzniecbas izmaksas no administrcijas izmaksm, jo telpas, sakaru 13.

pakalpojumus un kancelejas preces izmanto gan tirdzniecbas personls, gan biroja darbinieki.

Dakrt tiek kavti nodoku samaksas termii, td tiek aprinta soda nauda, kas 14.

nevajadzgi palielina izdevumus.

Finanu prskata sagatavoan uzmum pielieto savu izstrdto grmatvedbas 15.

politiku konkrtus principus, nostdnes, metodes, noteikumus un praksi, kuru apstiprinjis uzmuma vadtjs Uzmuma peas vai zaudjumu aprins tiek sastdts, izmantojot peas vai 16.

zaudjumu aprina shmu vertikl form, klasifictu pc apgrozjuma izmaksu metodes.

Prieklikumi 1. Lai tres personas vartu gt priekstatu par iemumu un izvedumu atzanas principiem uzmuma grmatvedbas uzskait, papildint uzmuma grmatvedbas politiku ar dadu iemumu un izdevumu atzanas noteikumiem, grmatojumu paraugiem un atseviu situciju skaidrojumiem.

2. Lai ieinterestajm personm btu iespja gt preczu priekstatu par uzmuma atseviu struktru finanu rdtjiem, katras tirdzniecbas vietas un dadu iemumu veidu uzskaitei izmantot atsevius kontus.

3. Lai nodrointu iespju gt informciju par sniegto pakalpojumu rentabilitti, no kopjiem iemumiem un izdevumiem izdalt iemumus un izdevumus, kas saistti ar pakalpojumu snieganu.

4. Lai nodrointu iespju analizt struktrvienbu izdevumus, konstatt to pieaugumu vai samazinjumu, uzskaitt atsevii izdevumus, kas attiecinmi uz katru struktrvienbu.

5. Iegdties specilu krjumu uzskaites programmu, lai vieglk btu iegt informciju par prdotajm precm un preu atlikumiem, un to uzskaites vrtba atbilstu zemks vrtbas principam.

6. Izdevumus par apavu laboanai paredztajiem materiliem prcelt no postea Prdoanas izmaksas uz posteni Prdoto preu un sniegto pakalpojumu paizmaksa un uzskaitt atsevi kont.

7. Lai postenis Prdoanas izmaksas sniegtu informciju par relajm izmaksm, kas saisttas ar preu prdoanu, administrcijas algas un ar to saistts socils apdroinanas iemaksas prcelt uz posteni Administrcijas izmaksas.

8. Samaksu preu piegdtjiem veikt rinos noteiktajos termios, lai vartu izmantot piegdtju pieirts atlaides tdjdi samazinot preu iegdes izdevumus 9. Savlaicgi veikt rinu par saemtajiem pakalpojumiem un precm apmaksu, k ar nodoku samaksu valstij, lai izvairtos no soda naudu, lgumsodu un citu soda sankciju piemroanas, kas palielina gan izdevumus, gan ar uzmuma ienkuma nodokli apliekamo summu.

Uzmumam savas saimniecisks darbbas gait ieteicams pc iespjas izvairties no izdevumiem, kas nav saistti ar saimniecisko darbbu, jo ar tie palielina ar uzmuma ienkuma nodokli apliekamo summu.

IZMANTOT LITERATRA LR Augstk Padome. Par grmatvedbu [tiesaiste]: likums spk ar 01.01.1993.

1.

[skatts 2011. g. 20. dec.].

Pieejams: http//www.likumi.lv/doc.php?id= LR Augstk padome. Gada prskatu likums [tiesaiste]: likums spk ar 01.01.1993.

2.

[skatts 2011. g. 20. dec.].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= LR Saeima. Par uzmumu ienkumu nodokli [tiesaiste]: likums spk ar 01.04.1995.

3.

[skatts 2011. g. 20. dec.].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= MK "Noteikumi par grmatvedbas krtoanu un organizciju" [tiesaiste]. noteikumi:

4.

2003. gada 29. oktobra noteikumi Nr. 585 [skatts 2011. g. 20. dec.].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=80418&from=off Grmatvedbas padomes 2004. gada 5. februra lmums: Latvijas grmatvedbas standarts 5.

Nr. 1 Finanu prskata sagatavoanas pamatnostdnes [skatts 2011. g. 20. dec.].

Pieejams: http://fm.gov.lv/?lat/gramatvedibas_politika/latvijas_gramatvedibas_standarti 6. Grmatvedbas padomes 2005. gada 7. decembra lmums: Latvijas grmatvedbas standarts Nr. 6 Iemumi [skatts 2011. g. 20. dec.].

Pieejams: http://fm.gov.lv/?lat/gramatvedibas_politika/latvijas_gramatvedibas_standarti 7. VID Metodiskais materils par uzmuma ienkuma nodoka aprinanu un maksanu [skatts 2011. g. 20. dec.] Pieejams: http://vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=169&hl=1&oid=1722&otype= 8. VID Metodiskais materils Pievienots vrtbas nodoka aprinanas un uzskaites krtba piemrojot iemumus samazinoas atlaides [skatts 2011. g. 20. dec.] Pieejams: http://vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=177&hl=1&oid=9345&otype= 9. Bojarenko L., Beavska L., Tjurina A. Finanu grmatvedba: Teorija un prakse. I daa. Rga:

SIA KIF Biznesa komplekss, 2009. 226.-231. lpp.

10. Bojarenko L., Tjurina A., uda M., Pokromovia I., Jespere I. Finanu grmatvedba: Teorija un prakse. II daa. Rga: SIA KIF Biznesa komplekss, 2009. 130.-163. lpp.

11. Januka M. Ienkumi un izdevumi grmatvedb. Uzmuma grmatvedbas politikas veidoana un atjaunoana. Rga: SIA Merkrijs Info, 2010. 7.-57. lpp.

ZVRINTAS NOTRES LIENES GRVTES GRMATVEDBAS DARBA ORGANIZCIJA Darba autors: Evija Liepjniece Darba vadtjs: Angelina Tjurina, Mg.oec.

ANOTCIJA Darba mris: apskatt grmatvedbas darba organizciju zvrintas notres Lienes Grvtes biroj un sniegt prieklikumus grmatvedbas darba organizcijai.

Darba mra sasnieganai ir izvirzti di uzdevumi:

veikt visu aj jautjum pieejamo normatvo aktu un zintnisks literatras izpti un teortisko analzi, iepazties ar prakses vietas grmatvedbas darba organizciju (dokumentu plsma, darbbu reglamentjoie normatvie un organizatoriskie dokumenti), saimniecisko operciju dokumentu apstrdi un reistranu, nodoku apriniem uzmum, raksturot vienkr ieraksta grmatvedbas uzskaites objektus, apskatt inventarizcijas veikanu, izdevumu precizanu un ienkumu aprinanu, apkopot un izvrtt vienkr ieraksta grmatvedbas krtoanas specifiku un nianses, izdart secinjumus par vienkr ieraksta grmatvedbas priekrocbm un/vai trkumiem, veikt zvrintas notres izdevumu/iemumu plsmas analzi un saldzinanu pa gadiem.

Kvalifikcijas darbs izstrdts, pamatojoties uz specilo zintnisko literatru, publikcijm periodiskos izdevumos, Latvijas Republikas likumiem un citu normatvo aktu bzes un prakses laik zvrintas notres Lienes Grvtes biroj iegto informciju un grmatvedbas uzskaites organizcijas dokumentlo materilu.

Kvalifikcijas darbs kopum sastv no trs nodam ar apaknodam, no kurm pirms divas ir prsvar teortiskas dabas ar saldzinou atsauci uz grmatvedbas krtoanu zvrintas notres Lienes Grvtes biroj un apskata zvrinta notra darbbas raksturojumu, uzskaites darba organizciju, inventarizciju, izdevumu precizanu un ienkuma aprinanu, nodoku aprinanu un uzskaiti, deklarciju sastdanu. Tre nodaa ir praktisk nodaa, kura ir sagatavota, pamatojoties tikai uz zvrintas notres Lienes Grvtes grmatvedbas uzskaites dokumentiem un Gada deklarcijm, darba autorei patstvgi veicot saimniecisks darbbas analzi. Darba izstrdes gait gts atzias darba beigs formultas secinjumos un prieklikumos.

Kvalifikcijas darba apjoms: 55 lpp., 5 attli un 3 pielikumi. Darba uzrakstanai izmantoti 19 literatras avoti.

: .

:

- , (, ), , , , , , , / , / .

, , .

, , , , , . , . . . : 55 ., 5 . 19 .

ZVRINTAS NOTRES LIENES GRVTES DARBBAS RAKSTUROJUMS UN GRMATVEDBAS UZSKAITES OBJEKTI Zvrintu notru darbbu nosaka un regul Notarita likums. Zvrinti notri ir tiesu sistmai piedergas personas, kuras pastv pie apgabaltiesm un pilda viiem likum noteiktos pienkumus. Amata darbb zvrinti notri pieldzinti valsts amatpersonm. Zvrintus notrus amat iece uz mu, un aj amat vii var bt ldz septidesmit gadu vecumam. Zvrintus notrus iece, atce, prce, atbrvo no amata, k ar to sarakstu ved tieslietu ministrs. Zvrintam notram drkst bt tikai viena prakses vieta.


Atbilstoi likumam Par iedzvotju ienkuma nodokli, saimniecisk darbba ir jebkura darbba, kas vrsta uz preu raoanu, darbu izpildi, tirdzniecbu un pakalpojumu snieganu par atldzbu, ietver ar ar uzmuma lguma izpildi saistto darbbu, profesionlo darbbu, nekustam pauma apsaimniekoanu, komercaenta, mklera un individul komersanta darbbu, k ar fizisks personas paum esoa individul uzmuma (ar zemnieka un zvejnieka saimniecbas) darbbu. Fizisks personas darbba kvalificjama k saimniecisk darbba, ja t atbilst vienam no diem kritrijiem: 1) darjumu regularitte un sistemtiskums (trs un vairk darjumi takscijas period vai pieci un vairk darjumi trijos takscijas periodos);

2) iemumi no darjuma prsniedz 10 000 un vairk latu takscijas gad, izemot ienkumus no persong pauma atsavinanas;

3) darbbas ekonomisk btba vai personas paum esoo lietu apjoms norda uz sistemtisku darbbu ar mri gt atldzbu. Par saimniecisko darbbu netiek uzskatta darbu izpilde saska ar darba lgumu, kur noslgts ar darba devju.

Zvrintas notres grmatvedbas reistros tiek izdarti ieraksti, kuri ir pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Prsvar saimnieciskajiem darjumiem ir rji attaisnojuma dokumenti (sastdti cit, nevis pau uzmum), izmums ir izrakstts stingrs uzskaites kvtis, rini un izzias, uz kuru pamata tiek izmaksti persongie iemumi. Pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, veic saimniecisko darjumu reistrciju. Dokumentus un grmatvedbas reistrus sagatavo ar datoru. Grmatvedbas reistri tiek krtoti latvieu valod un par vrtbas mru lieto LR naudas vienbu - lats. Zvrinta notre stingrs uzskaites kvtis aizpilda ar roku, bet rini tiek rakstti dator. Grmatvedbas reistri tiek krtoti dator un papildus saglabti atmias nesjos.

Saska ar likuma Par grmatvedbu 9.pantu - grmatvedbas reistri krtojami divkr ieraksta sistm, izemot: 1) individulajiem komersantiem, individulajiem uzmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecbm, kuru apgrozjums (iemumi) no saimnieciskajiem darjumiem iepriekj prskata gad neprsniedz 200 000 latu, citm fiziskajm personm, kas veic saimniecisko darbbu;

2) reliiskajm organizcijm, kuru apgrozjums (iemumi) no saimnieciskajiem darjumiem prskata gad neprsniedz 25 000 latu. Mints personas var krtot grmatvedbu vienkr ieraksta sistm Ministru kabineta noteiktaj krtb. Krtojot grmatvedbu vienkr ieraksta sistm, ir jievro visprjs prasbas grmatvedbai, kuras noteiktas likum Par grmatvedbu un atbilstoajos MK noteikumos.

Ttad fizisk persona, kura nav reistrjusi uzmumu, visos gadjumos var krtot vienkr ieraksta grmatvedbu. Noteicoais kritrijs tam, vai uzmums drkst krtot grmatvedbu, neizmantojot divkr ieraksta sistmu, ir t juridisk forma un ienkuma nodoku veids, kuru uzmums maks. Vienkro grmatvedbu nedrkst krtot SIA vai AS, k ar visi citi uzmumi, kas maks uzmuma ienkuma nodokli un budeta iestdes.

Vienkr ieraksta grmatvedba ir vienkrota saimniecisks darbbas uzskaite, kuru uzmjs var veikt bez profesionlm grmatvedbas zinanm. Ts sagatavot informcija galvenokrt paredzta nodoku aprinanai un nodoku deklarcijas sastdanai. sistma nenodroina grmatvedbas datu lietotjus ar visu nepiecieamo informciju lmumu pieemanai, tpc dakrt ar tiem uzmjiem, kuri atbilstoi likumam Par grmatvedbu drkst krtot vienkr ieraksta grmatvedbu, ieteicams izmantot divkr ieraksta sistmu.

Divkr ieraksta sistma ir ieteicama PVN makstjiem. T samazina grmatvedbas darbietilpbu un iespju kdties, jo nav vajadzba PVN darjumus uzskaitt divos atirgos reistros atbilstoi diviem atirgiem grmatvedbas principiem.

Vienkrs grmatvedbas galvenais reistrs ir Saimniecisks darbbas iemumu un izdevumu uzskaites urnls. Ierakstus taj veic hronoloisk secb, lai vartu izsekot, kdi darjumi ir veikti konkrt dien, mnes, gad. Vienlaikus ierakstus aj urnl sistematiz, jo uzskait nodala atsevii bankas, kases un citus darjumus.

Vienkr ieraksta grmatvedbas galvenie uzskaites objekti ir saimniecisks darbbas iemumi un izdevumi, naudas ldzeki, darba samaksa un socilie maksjumi, norini ar debitoriem un kreditoriem, krjumi un ilgtermia ieguldjumi. Iemumi visas no saimniecisks darbbas saemts summas, no kurm atskaitts pievienots vrtbas nodoklis un atlaides. Izdevumi faktiski izlietotie ldzeki saimniecisks darbbas nodroinanai. Ienkums (pea) starpba starp iemumiem un ar to ganu saisttajiem izdevumiem. Trais ienkums (tr vai neto pea) parda ienkumu pc aprint ienkuma nodoka atskaitanas.

Zvrinta notre vienu reizi mnes, parasti mnea pirmajos datumos, saem bankas izrakstu, saska ar kuru veic ierakstus urnl. Saimniecisks darbbas iemumu un izdevumu uzskaites urnl. Ierakstiem, kuri nav redzami bankas izrakst, tiek izmantoti pirmdokumenti.

Zvrinta notre iemumus un izdevumus urnl reistr reizi mnes, parasti nko mnea skum, lai noteiktu katra mnea ienkumu un pareizi aprintu nodokus. Saimniecisks darbbas iemumus un izdevumus gada laik reistr atbilstoi kases principam, bet gada beigs izdevumus preciz t, lai tie btu saskaoti ar gada laik gtajiem iemumiem. Saimniecisks darbbas iemumu un izdevumu uzskaites urnlu zvrinta notre Excel formt ir iekrtojusi patstvgi. urnlu iekrto vienam gadam un katru gadu sk pildt no jauna.

Sav profesionlaj darbb zvrinti notri ir finansili patstvgi. Zvrinti notri krto savu iemumu un izdevumu uzskaiti. Zvrinta notra finansilo darbbu regul MK noteikumi Nr.747 "Noteikumi par zvrintu notru atldzbas taksm un to noteikanas krtbu", MK noteikumi Nr.1069 "Noteikumi par valsts nodevu par notarilo darbbu izpildi", ka ar prjie normatvie akti, kas visprj krt attiecas uz peas ganu, t.i., likumi Par pievienots vrtbas nodokli, Par iedzvotju ienkuma nodokli un citi. Zvrints notrs aprina un iekas valsts nodevas par notarilo darbbu izpildi, k ar norins par iekastajm summm saska ar attiecgiem likumiem, akt vai apliecinjum izdarot atzmi par nodevu samaksu vai atsvabinjumu no tm. Apmru un krtbu, kd maksjama valsts nodeva par notarilo darbbu izpildi, k ar atbrvojumus no valsts nodevas maksanas nosaka Ministru kabinets. Iekasto valsts nodevu zvrints notrs ieskaita valsts pamatbudet. T k aj gadjum zvrints notrs ir tikai starpnieks, urnl visus saemtos maksjumus uzskaita ail citi neapliekamie ienkumi.

Par katru amata darbbu zvrinti notri neatkargi no valsts nodevm em atldzbu.

Zvrintu notru atldzbas taksi un ts noteikanas krtbu nosaka Ministru kabinets.

Iemumus no zvrinta notra prakses veido klientu maksjumi par notarilo darbbu pildanu un sniegto juridisko paldzbu. No amata atldzbas zvrints notrs rina PVN. Valsts nodeva + amata atldzba + PVN veido klienta maksjamo summu. Zvrints notrs iekasjot atldzbu noform pirmdokumentus stingrs uzskaites kvti vai rinu.

Zvrintas notres Lienes Grvtes galvenie izdevumi ir telpu noma, komunlo pakalpojumu maksa (elektrba, dens, telefons), ar amata darbbu saistts obligts iemaksas (apdroinana, maksjums kolijai, dadu publisku reistru apmaksa), darba alga darbiniekiem un nodoku un nodevu pardi budetam. Izdevumi ir prsvar pamatoti ar rjiem attaisnojuma dokumentiem.

Proporcionli sadalmie izdevumi ir summas, kas attiecas uz visu saimniecisko darbbu, un ir juzskaita tikai tajos gadjumos, ja saimniecisk darbba notiek vairks nozars. os izdevumus uzskaita gada laik vien kopg ail, bet gada beigs tos sadala proporcionli iemumiem no katra darbbas veida. Zvrinta notre darbojas tikai vien nozar, tpc viai nav proporcionli sadalmie izdevumi starp nozarm, tau ir proporcionli sadalmie izdevumi starp saimniecisko darbbu un persongo patriu, piemram, par degvielu.

Izdevumus, kuri neietekm ienkuma nodoka summu, jo nesamazina apliekamo ienkumu, uzskaita atsevii:

1) ar saimniecisko darbbu nesaistti izdevumi, piemram, persongais patri, izdevumi darbinieku atptai, ziedojumi;

2) izdevumi, kuri nav attiecinmi uz ienkuma nodoka aprinanu, piemram, samaksti pardi, izsniegti aizdevumi, izdevumi pamatldzeku un citu ilgtermia ieguldjumu iegdei, samaksti iedzvotju ienkuma nodoka un t avansa maksjumi, PVN prieknodoka summas un PVN maksjumi budet, VID aprints soda naudas. Dakrt saimniecisks darbbas veicjs ir tikai starpnieks kdu maksjumu veikanai, piemram, notri saem no klientiem valsts nodevu, bet pc tam to prskaita valstij. dos gadjumos ir ieteicams urnl izveidot papildu aili un taj uzskaitt visus saemtos maksjumus.

ZVRINTAS NOTRES LIENES GRVTES SAIMNIECISKS DARBBAS ANALZE PAR PERIODU NO 2006.GADA LDZ 2010.GADAM Zvrints notrs neveic paizmaksas kalkulciju. Pirmkrt, jau Notarita likum ir rakstts, ka zvrintu notru profesionl darbba (prakse) ir intelektuls darbs, un ts mris nav peas gana. Otrkrt, darbbas specifika juridisko pakalpojumu sniegana, nedod iespju aprint kda konkrta pakalpojuma paizmaksu, jo nav iespjams noteikt kda ir paizmaksa, piemram, pirkuma lguma sastdanai, tpc, ka pirkuma lgumi atiras ne tikai pc satura, bet ar pc cenas un nekad nav viendi. Trekrt, paizmaksas kalkulcijai zd jga, jo notrs nav tiesgs maint cenu saviem pakalpojumiem un veikt jebkdas konkurtspju uzlabojoas darbbas. Tpc saimniecisks darbbas analzi iespjams veikt tikai saldzinot iemumu un izdevumu dinamiku noteikt laika posm.

1.4.attl skaidri var redzt, ka notra izdevumi ir ciei saistti ar iemumiem. Ja aug iemumi, proporcionli aug ar izdevumi, un pretji, ja iemumi samazins samazins ar izdevumi. Tas izskaidrojams ar to, ka zvrinta notra izdevumi galvenokrt ir maings izmaksas, kas atkargas no notarilo darbbu skaita.

Pirmkrt, likums ir noteicis, ka pie katras notarils darbbas notram jieskats noteiktos reistros Iedzvotju reistrs, Nedergo dokumentu reistrs, Valsts vienots zemesgrmatas datu bze, Uzmumu reistra datu bze, bet visi ie reistri ir maksas pakalpojums un cena ir atkarga no t par cik personm/vienbm un cik reizes zvrints notrs tajos ir ieskatjies. Ttad iemumi no zvrinta notra amata atldzbas samazins par m izmaksm.


Otrkrt, zvrintam notram, lai samazintu viltojumu risku, visi notarilie akti obligti ir jdruk uz specila denszmju papra, kura cena ir LVL 60 par vienu paku, kas nozm, ka notra izdevumi papram ir ~ 20 reiu lielki nek jebkur cit biroj, ja pieem, ka standarta papra paka maks aptuveni LVL 3. Tas nozm, ka ar par m izmaksm samazins notra iemumi no amata atldzbas.

Trekrt, zvrinta notra profesionls darbbas rezultt iespjam zaudjuma risks ir obligti apdroinms. Apdroinanu veic centralizti Latvijas Zvrintu notru padome un rinus izsta katram notram, kas nozm, ka ar summa samazina notra iemumus bez iespjas izvlties, piemram, labku apdroinanas piedvjumu.

Ceturtkrt, visi Latvijas notri ir Latvijas Zvrintu notru kolijas biedri un viu pienkums ir katru mnesi makst kolijai biedra naudu 5% apmr no iekasts amata atldzbas, pie tam no pilnas iekasts amata atldzbas, nevis no tr ienkuma.

Piektkrt, lai nodrointu zvrinta notra reistra grmatu pasarganu no aunprtgas uzlauanas un datu ieganas, SIA Lattelecom nodroina visiem Latvijas zvrintiem notriem vienotu specilu interneta pieeju, kas maks ldz pat 10 reizes drgk k prjiem Latvijas iedzvotjiem, t.i. ~ LVL 60, un ar s izmaksas notrs pats nevar ietekmt. Ldz ar to ekonomisks lejupsldes laik s izmaksas notram nav iespjams nek ietekmt vai optimizt.

To var redzt ar 1.4.attl, ka sarkot iemumiem ar oti strauji ir nokrities apliekamais ienkums, jo izdevumi tik strauji nesark.

Skaidrbas labad, jpasaka, ka notram nav iespjams ietekmt ar iemumus, jo darbbas joma ir ar likumu regulta, oti specifiska un atkarga no visprj stvoka valst, no iedzvotju pirktspjas, kustam un nekustam pauma tirgus aktivittes, lzingu/kredtu izsnieganas aktivittes, jaunu uzmumu dibinanas/slganas, ar mantisko un imenes attiecbu juridiskas sakrtoanas aktualittes nozme attiecb pret citm dzves problmm un makstspju.

Zvrints notrs nedrkst sniegt citus pakalpojumus, k tikai tos, kas viam likum noteikti.

Zvrints notrs nedrkst noteikt cenu saviem pakalpojumiem, nedrkst dot atlaides un nedrkst reklamties, ttad nedrkst konkurt.

80000 77562, 70000 67632, 64572, 50000 Iemumi 47407, Lati Izdevumi 40702, 36369, 31711, 30000 28800, 23434, 20000 19842, 2006 2007 2008 2009 Gads 1.4.att. Iemumi un izdevumi laika posm no 2006.-2010.gadam SECINJUMI UN PRIEKLIKUMI Zvrinta notre Liene Grvte krto grmatvedbu vienkr ieraksta sistm. Tpat vienkr ieraksta grmatvedbas krtotjiem ir atvieglotas vai pat nav obligtas prasbas grmatvedbas organizcijas dokumentu izstrdanai, bilances un prskatu sastdanai.

2Pozitvi vrtjami ir likuma grozjumi, kas ar 2010.gadu auj noteiktai grupai saimniecisks darbbas veicju izvlties PVN uzskaites urnlu krtot ne tikai pc uzkranas principa, bet ar kases principa, kas auj abus urnlus aizpildt pc viena principa. Problmas gan var radt nezinana, ka kases principa izmantoanu PVN uzskaitei nepiecieams saskaot ar Valsts iemumu dienestu.

Zvrinta notre Liene Grvte PVN uzskait lieto kases principu, kas viai ir atauts, jo iepriekj gad ar PVN apliekamo darjumu vrtba nav prsniegusi 70 000 latus.

Kases principa izmantoanas vienkr ieraksta grmatvedb trkums ir nepiecieamba gada beigs precizt izdevumus atbilstoi uzkranas principam, t.i., no kopjiem izdevumiem atemt tos, kuri nav saistti ar gada laik gtajiem iemumiem. Praks secints, ka tas rada lielu iespju kdties un izteikts prieklikums pievrst lielku uzmanbu izdevumu precizanai, jo ir bijui gan iepriekjo, gan nkamo periodu izdevumi, kuri nejaui iekauti takscijas gada izdevumos.

Vienkr ieraksta grmatvedb ir paredzta tikai izdevumu precizana, iemumu precizana netiek veikta.

Lai gada ienkumu deklarcij uzrdt panodarbint valsts socils apdroinanas iemaksu summa par takscijas gadu sakristu ar izdevumos iekauto summu, izdevumi ir jpreciz ar par panodarbint VSAOI. Tas nozm, ka no izdevumiem ir jatskaita par iepriekj gada IV ceturksni veikts VSAOI, bet izdevumiem jpieskaita pctakscijas gada janvr samaksts panodarbint VSAOI par takscijas gada IV ceturksni. Citus nkamajos periodos samakstos takscijas perioda izdevumus nepreciz, bet visas pc takscijas gada saemts un izdots summas, izemot iepriek minto panodarbint VSAOI, reistr pctakscijas gada iemumos un izdevumos.

Zvrinta notre Liene Grvte cenas visus rinus, kas attiecas uz takscijas gadu, apmakst ldz teko gada 31.decembrim, ar VSAOI par gada pdjo ceturksni, tdjdi izvairoties no liekas izdevumu precizanas. Tau vienlaicgi t rodas ar lielka iespja kdties, jo ne vienmr visu var atcerties un paredzt, ldz ar to var gadties, ka kdi izdevumi tomr tiek ieskaitti neatbilsto gada izdevumos.

Zvrintai notrei k vienkr ieraksta grmatvedbas vedjai rpgi jprdom avansu saemanas lietderba gada beigs, lai nerastos situcija, kad saemtais avanss pirms pakalpojumu veikanas piln apjom veido ar nodokli apliekamo ienkumu no saimniecisks darbbas, jo tas juzskaita iemumos, bet darjuma veikanai nepiecieamie izdevumi vl nav apmaksti.

Gada laik iegdtajiem pamatldzekiem iztrts summas, Saimniecisks darbbas iemumu un izdevumu uzskaites urnl norda ail Izdevumi, kas nav attiecinmi uz IIN aprinanu nevis saimniecisks darbbas izdevumos. Katram objektam atsevii iekrto pamatldzeka analtisks uzskaites un nolietojuma aprina karti, kur norda objekta nosaukumu, iegdes datumu, atraans vietu, skotnjo vrtbu, nolietojuma normu un pakpeniski rina nolietojumu.

10 Zvrinta notra viengie ilgtermia ieguldjumi ir pamatldzeki biroja mbeles, iekrtas un ierces, k ar automana. Pamatldzeku nolietojumu zvrinta notre rina vienu reizi gad gada beigs un apriniem lieto tikai eometriski degresvo metodi, kas nozm, ka objekta nolietojuma normu palielina 2 reizes, bet nolietojuma summu rina no pamatldzeka atlikus vrtbas.

11 Secints, ka lielks problmas tiem, kas krto grmatvedbu pai, sagd pamatldzeku uzskaite, jo ne katram objektam ir atsevii iekrtota pamatldzeka analtisks uzskaites un nolietojuma aprina karte, k ar kartias mdz bt nepreczi aizpildtas.

12 Zvrinta notre Liene Grvte grmatvedbas krtoan izmanto parocgi Excel formt sagatavotu Saimniecisks darbbas iemumu un izdevumu uzskaites urnlu un PVN uzskaites urnlu.

13 Zvrinta notre neraksta maksjumu uzdevumus, bet veic visus prskatjumus, izmantojot internetbanku.

14 Visas nepiecieams atskaites, paziojumus un deklarcijas zvrinta notre sagatavo, saglab, paraksta un nosta VID, izmantojot EDS.

15 Zvrinta notre Liene Grvte pati veic gan kasiera, gan grmatvea pienkumus un ldz ar to skaidras naudas darjumu uzskait nelieto kases grmatu un ar kases orderus. Iemumus urnl zvrinta notre reistr, saska ar kvu kopsavilkumu un bankas izdruku, kur redzama rinu apmaksa, bet izdevumus saska ar rjiem attaisnojuma dokumentiem.

16 Lai plnotu un kontroltu izdevumu plsmu zvrintai notrei ir atsevii iekrtota dokumentu mape, kur hronoloisk krtb (pc apmaksas datuma) tiek glabti nesamakstie rini un aprini par nodoku un nodevu pardiem budetam. Pc tam, kad veikts prskaitjums, uz attaisnojuma dokumentiem tiek atzmts datums, kad apmaksa veikta, tie tiek iereistrti Saimniecisks darbbas iemumu un izdevumu uzskaites urnl un tiek prvietoti uz mapi, kur glabjas attaisnojuma dokumenti.

17 Pieemot darbinieku darb, atbrvojot darbinieku no darba un pieirot darbiniekam atvainjumu zvrinta notre sastda attiecgus rkojumus, ar kuriem tiek iepazstints darbinieks. Izmums - zvrinta notra palgs amat tiek iecelts nevis ar zvrinta notra, bet gan tieslietu ministra rkojumu pc tam, kad tas ministram devis soljumu.

Ar par katru reizi, kad palgs aizstj zvrintu notru atvainjuma laik ir tieslietu ministra izdots rkojums.

18 Pc tam, kad darbinieks pieemts darb, tiek izveidota darbinieka personllieta, kur glabjas darba lgums, rkojumi, izgltbu apliecinoi dokumenti, personas kartte, algas nodoka grmatia un citi ar darbinieku saistti dokumenti.

19 Skaidras naudas atlikumu vienkr ieraksta grmatvedb ir iespjams inventarizt viengi tdos gadjumos, kad saimniecisks darbbas kase ir noirta no panieka persongs naudas. Zvrinta notre Liene Grvte persongos ldzekus tr ar saimnieciskajm vajadzbm, k ar saimnieciskaj darbb nopelnto naudu izmanto persongajm vajadzbm, tpc ar vias Saimniecisks darbbas iemumu un izdevumu uzskaites urnl nordto skaidras naudas atlikumu inventarizcij prbaudt nav iespjams.

20 Zvrinta notre inventarizciju drkst veikt pati. Bet t k kases inventarizciju veikt ir neiespjami, jo zvrinta notre drkst brvi lietot visu peu no saimniecisks darbbas (pc nodoku nomaksas) un saimniecisks darbbas kase nav noirta no panieka persongs naudas, un krjumu viai nav, tad inventarizciju veic tikai pamatldzekiem, k ar debitoru un kreditoru pardiem, prbaudot un apstiprinot saldzinanas aktus.

21 Zvrintas notres Lienes Grvtes biroj algas datums ir katra mnea 15.datums.

Ldz im datumam zvrinta notre veic algas aprinu, saska ar likumu Par iedzvotju ienkuma nodokli, sniedz zias VID un iemaks budet ieturto IIN un aprints VSAOI. Zvrints notrs ir fiziska persona, tpc darbinieku riska nodevu nemaks.

22 T k zvrintas notres Lienes Grvtes biroj algas izmaksa ir katra mnea 15.datum, ldz im datumam katru mnesi zvrinta notre aizpilda un, izmantojot EDS, iesniedz VID Ziojumu par valsts socils apdroinanas obligtajm iemaksm no darba mju darba ienkumiem, iedzvotju ienkuma nodokli un uzmjdarbbas riska valsts nodevu prskata mnes un iemaks aprinto summu budet. Zvrinta notre k panodarbint persona pati sev aprina VSAOI reizi ceturksn, izmantojot EDS iesniedz VID Ziojumu par panodarbint VSAOI un prskaita aprinto summu budet ldz ceturksnim sekojo mnea 15.datumam.

23 Zvrintas notres izdevumi galvenokrt ir maings izmaksas, kas atkargas no notarilo darbbu skaita. Tas nozm, ka, ja aug iemumi, proporcionli aug ar izdevumi, un pretji, ja iemumi samazins samazins ar izdevumi. Maings izmaksas sastv no ieskatans likum noteiktos reistros, kur cena ir atkarga no t par cik personm/vienbm un cik reizes zvrints notrs tajos ir ieskatjies, specil denszmju papra patria, zvrinta notra profesionls darbbas rezultt iespjam zaudjuma riska obligts apdroinanas iemaksu lieluma, Zvrintu notru kolijas biedra naudas apmra, kas tiek rinta procentuli no iepriekj mnes iekasts amata atldzbas, k ar zvrintiem notriem vienota specila interneta pieslguma izmaksm. Ldz ar to s izmaksas notram nav iespjams ietekmt vai optimizt.

24 Zvrinta notra saimniecisko darbbu oti ierobeojos faktors ir konkurences aizliegums. Zvrints notrs nedrkst sniegt citus pakalpojumus, k tikai tos, kas viam noteikti likum. Zvrints notrs nedrkst noteikt cenu saviem pakalpojumiem un nedrkst dot atlaides. Zvrints notrs nedrkst reklamties.

25 Veicot zvrintas notres Lienes Grvtes saimniecisks darbbas analzi, secints, ka 2008.gad ir apstjies iemumu pieaugums un skusies lejupslde, ldz ar ko zvrinta notra apliekamais ienkums ir samazinjies par ~ 67%, iemumi samazinjuies par ~ 59%, bet izdevumi par ~ 58%. is izdevumu proporcionls samazinjums iemumiem galvenokrt ir pankts par ~ 50% optimizjot izmaksas, kas atkargas no paa zvrinta notra, t.i. darbinieku skaita un algu samazinjums, telpu nomas maksas samazinjums, atsakoties no liekas telpu platbas.

PRIEKLIKUMI Rpgi izvrtt katru atseviu avansa saemanas gadjumu un plnot naudas plsmu t, lai nepalielintu ar IIN apliekamo summu.

Zvrintai notrei ir proporcionli sadalmie izdevumi starp saimniecisko darbbu un persongo patriu, kas gada beigs ir jpreciz, lai aiztauptu lielu laika patriu gada beigs, tika izteikts prieklikums, papildus to reistranai Saimniecisks darbbas iemumu un izdevumu uzskaites urnl, veikt o izdevumu atseviu uzskaiti pakpeniski gada laik.

Rpgi sekot ldzi likumdoanas izmaim un VID metodikai, lai laicgi pamantu normatvo aktu grozjumus un manuli izdartu nepiecieamos labojumus, grozjumus un izmaias urnlos.

Izmantot kvalificta grmatvea pakalpojumus vai vismaz konsultcijas.

IZMANTOT LITERATRA Likumi un normatvie akti LR Augstk Padome. Par grmatvedbu [tiesaiste]: likums spk ar 01.01.1993. [skatts 1.

2011.g. 14.decembr].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= LR Augstk Padome. Par iedzvotju ienkuma nodokli [tiesaiste]: likums spk ar 2.

01.01.1994. [skatts 2011.g. 14.decembr].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= LR Saeima. Par pievienots vrtbas nodokli [tiesaiste]: likums spk ar 01.05.1995.

3.

[skatts 2011.g. 14.decembr].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= LR Saeima. Par uzmumu ienkuma nodokli [tiesaiste]: likums spk ar 01.04.1995.

4.

[skatts 2011.g. 14.decembr].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= LR Saeima. Par valsts socilo apdroinanu [tiesaiste]: likums spk ar 01.01.1998.

5.

[skatts 2011.g. 14.decembr].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= LR MK. Kases operciju uzskaites noteikumi [tiesaiste]. noteikumi: 2003.gada 21.oktobra 6.

noteikumi Nr.584 [skatts 2011.g. 14.decembr].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= LR MK. Krtba, kd individulie komersanti, individulie uzmumi, zemnieku un 7.

zvejnieku saimniecbas, citas fizisks personas, kas veic saimniecisko darbbu, krto grmatvedbu vienkr ieraksta sistm [tiesaiste]. noteikumi: 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.188 [skatts 2011.g. 14.decembr].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= LR MK. Noteikumi par valsts socils apdroinanas obligto iemaksu objekta minimlo 8.

apmru un t noteikanas krtbu panodarbintajam [tiesaiste]. noteikumi: 2008.gada 2.decembra noteikumi Nr.992 [skatts 2011.g. 14.decembr].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= LR MK. Par grmatvedbas krtoanu un organizciju [tiesaiste]. noteikumi: 2003.gada 9.

21.oktobra noteikumi Nr.585 [skatts 2011.g. 14.decembr].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= 10. LR MK. Likuma "Par pievienots vrtbas nodokli" normu piemroanas krtba [tiesaiste].

noteikumi: 2006.gada 14.novembra noteikumi Nr.933 [skatts 2011.g. 14.decembr].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=148768&from=off 11. LR MK. Skaidr naud veikto darjumu deklaranas noteikumi [tiesaiste]. noteikumi:

2007.gada 10.apra noteikumi Nr.237 [skatts 2011.g. 14.decembr].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= Grmatas Januka M. Uzskaite un prskati msdienu uzmjdarbb. Rga: SIA Merkrijs LAT, 1.

2007. 99.lpp.

Leibus I. Individul uzmja grmatvedba un nodoki. Rga: SIA Lietis informcijas 2.

dienests, 2006, 192.lpp.

Leibus I. Panodarbinto grmatvedba un nodoki. Rga: SIA Lietis informcijas 3.

dienests, 2010, 120.lpp.

Leibus I. Vienkr ieraksta grmatvedba. Rga: Izgltbas soi, 2005, 142.lpp.

4.

Mlderis G. Grmatvedba, revzija, audits. Rga: SIA Biznesa augstskola Turba, 2008.

5.

140.lpp.

Publikcijas Leibus I. Individulo uzmju iespjas samazint nodokus. No: Bilance. Nr.15/ 1.

(243/244), 08.2010. 14.-17.lpp.

Leibus I. Nodoku izmaias individulajiem komersantiem un citiem panodarbintajiem.

2.

No: Bilance. Nr.2 (230), 01.2010. 16.-20.lpp.

Madelne Ulmane A. Normatvo aktu prasbas panodarbintajiem ir jatvieglo. No:

3.

Saldo. Nr.12 (101), 07.2009. 18.-21.lpp.

CILVKRESURSU KOMPETENCES PAAUGSTINANAS IESPJAS VIAKAS NOVADA PAVALDB Darba autors: Terzija Lomele Darba vadtjs: Anita Ptersone Mg. sc. soc.

Darba mris ir noskaidrot un analizt cilvkresursu kompetenu nodroinjumu Viakas novada pavaldb un izstrdt prieklikumus cilvkresursu kompetenu paaugstinan. Mra sasnieganai ir izvirzti tika ptta un analizta literatra un informcijas avoti par cilvkresursiem un cilvkresursu kompetenu novrtanu un paaugstinanas iespjm, analizts Viakas novada pavaldbas darbs cilvkresursu kompetenu novrtan un attstan, izstrdti prieklikumi Viakas novada domei cilvkresursu kompetenu paaugstinan.

Kvalifikcijas darbs izstrdts, pamatojoties uz literatru un informcijas avotiem par cilvkresursiem un to kompetencm, Viakas novada pavaldbas 2009. gada 9. jlija saistoajiem noteikumiem Nr. 1 Viakas novada pavaldbas nolikums, Viakas novada pavaldbas attstbas programmu 2011. 2017. gadam, uz aptaujas anketu rezulttiem un interviju ar Viakas novada domes prieksdtju.

Jau vairkus gadus Latvij strauji samazins iedzvotju skaits, kas btiski ietekm tautsaimniecbas attstbu. Iedzvotju mirstba ievrojami prsniedz dzimstbu, ik gadu samazins valsts iedzvotju skaits. Ievrojams skaits Latvijas pilsou dodas darba mekljumos uz citm valstm, samazinot vietj darbaspka potencilu. Zems dzimstbas d un ar starpvalstu iedzvotju migrcijas ietekm notiek strauja Latvijas iedzvotju novecoans.

Samazins brnu patsvars iedzvotju kopskait, turpretim pieaug gados veco un darba nespjgo iedzvotju skaits un patsvars, tdjdi palielinot iedzvotju vidjo vecumu.

Uz 2010. gada 1. janvri, pc Viakas novada domes datiem, Viakas novad bija deklarti 6467 iedzvotji. Viakas novad laika period no 2000. gada ldz 2010. gadam iedzvotju skaits samazinjies par 19 % jeb 1535 cilvkiem. Laika period no 2005. gada ldz 2010. gadam %. Iedzvotju kustbas negatv bilance Viakas novad saglabjas nemaingi augsta.

ie ekonomisks krzes rezultt raduies procesi btiski ietekm cilvkresursus, jo ikvienas organizcijas produktvas darbbas nodroinanai nepiecieams darbaspjgs un attstts personls.

Cilvkresursi, personls ir galvenais jebkur organizcij. Tas no citiem resursiem atiras ar to, ka cilvks piedals organizcijas plnoan, lmumu pieeman un stenoan, tas ir viengais resurss, kur var paaugstint kvalifikciju, tdjdi sekmjot organizcijas attstbu.

Cilvkresursu vadana organizcij ir nozmgs process: darbinieku izvle un pieemana darb, viu iesaistana raoan, kvalifikcijas paaugstinana, darba samaksas noteikana atbilstoi darba lguma noteikumiem, labvlgu darba apstku nodroinana, gan darbinieku savstarpjo, gan darbinieku un administrcijas darba attiecbu veidoana.

Cilvkresursu vadbas pamat ir tdas paas likumsakarbas, kdas tiek izmantotas jebkuru citu resursu vadan. Cilvkresursi ir personls un t veiktspja. Savukrt veiktspju veido darbinieku kompetences un vlme ts izmantot.[7;

9] Kompetence raksturo personbu un apvieno faktorus, kas nepiecieami sekmgai pienkumu izpildei. Organizcijai kompetence nosaka zinanu, prasmju, iemau un uzvedbas modeus, kas nepiecieami sekmgam darbam. Tas pilnb nosaka ar izraudzt temata aktualitti.

Cilvki ir svargkais organizcijas stratiskais resurss, kas rada un attsta organizcijas vrtbas. Darbinieki ir katr organizcij. Tie vada un kontrol organizcijas materilos un finanu resursus, tiem jbt sadarbbas partneriem kopjo mru sasniegan ar organizcijas vadbu, koliem un sabiedrbu.

L. R. Dombrovska norda, ka Ideja par kompetenu modeli rads 20. gs. 70. gados ASV, kad, strauji attstoties starptautiskai konkurencei, pieauga ar nepiecieamba pc iespjas efektvk izmantot organizcijas rcb esoo cilvkresursu kapitlu.[7;

34] Ikviena uzdevuma rezultatvai izpildei ir nepiecieamas atbilstoas kompetences.

Kompetence personbu raksturojou faktoru kopums, kas nepiecieams labai, sekmgai darba uzdevumu izpildei.[10;

86] L. R. Dombrovska norda, ka Cilvkresursu kapitla vadb izir organizcijas kompetences, amata kompetences un darbinieka kompetences.[7;

34] Tiek uzskatts, ka organizcijas kompetences ir organizcijas spjas darboties un risint uzdevumus specifisk nozar, izmantojot cilvkresursos, darbbas procesos un organizcijas kultr uzkrts zinanas un pieredzi. To, kdm jbt organizcijas kompetencm, nosaka organizcijas misija un stratiskie mri.

Amata kompetences savukrt tiek noteiktas amata aprakst, nordot amata pienkumu sekmgai veikanai nepiecieams zinanas, prasmes un darbbu konkrts situcijs, kas atbilstu noteiktai darbbas kvalittei.



Pages:     | 1 | 2 || 4 | 5 |   ...   | 7 |
 
 >>  ()





 
<<     |    
2013 www.libed.ru - -

, .
, , , , 1-2 .