авторефераты диссертаций БЕСПЛАТНАЯ БИБЛИОТЕКА РОССИИ

КОНФЕРЕНЦИИ, КНИГИ, ПОСОБИЯ, НАУЧНЫЕ ИЗДАНИЯ

<< ГЛАВНАЯ
АГРОИНЖЕНЕРИЯ
АСТРОНОМИЯ
БЕЗОПАСНОСТЬ
БИОЛОГИЯ
ЗЕМЛЯ
ИНФОРМАТИКА
ИСКУССТВОВЕДЕНИЕ
ИСТОРИЯ
КУЛЬТУРОЛОГИЯ
МАШИНОСТРОЕНИЕ
МЕДИЦИНА
МЕТАЛЛУРГИЯ
МЕХАНИКА
ПЕДАГОГИКА
ПОЛИТИКА
ПРИБОРОСТРОЕНИЕ
ПРОДОВОЛЬСТВИЕ
ПСИХОЛОГИЯ
РАДИОТЕХНИКА
СЕЛЬСКОЕ ХОЗЯЙСТВО
СОЦИОЛОГИЯ
СТРОИТЕЛЬСТВО
ТЕХНИЧЕСКИЕ НАУКИ
ТРАНСПОРТ
ФАРМАЦЕВТИКА
ФИЗИКА
ФИЗИОЛОГИЯ
ФИЛОЛОГИЯ
ФИЛОСОФИЯ
ХИМИЯ
ЭКОНОМИКА
ЭЛЕКТРОТЕХНИКА
ЭНЕРГЕТИКА
ЮРИСПРУДЕНЦИЯ
ЯЗЫКОЗНАНИЕ
РАЗНОЕ
КОНТАКТЫ


Pages:     | 1 |   ...   | 4 | 5 || 7 |

«GRMATVEDBAS UN FINANU KOLEDA STUDENTU PTNIECISKO DARBU KRJUMS RGA 2012 ...»

-- [ Страница 6 ] --

Значительно уменьшилась оборачиваемость запасов ( более чем на оборотов).Соответственно замедлилась скорость оборота на 24 дня. Произошло затоваривание готовой продукции и накопление излишних производственных запасов.

Расчеты с поставщиками в отчетном году управлялись менее эффективно. Цикл оборота расчетов с поставщиками увеличился на 2 дня в отчетном году по сравнению с предыдущим.

Цикл оборачиваемости обязательств по дебиторам был длиннее (48 дней), нежели цикл оборачиваемости кредиторских долгов (45 дней). Следует, что денежные средства в кассу и на расчетный счет поступают медленнее, нежели возникала потребность в денежных средствах для расчетов с кредиторами.

Оценка потенциального банкротства предприятия Заключительным этапом работы является оценка потенциального банкротства для ООО „ALVO 1”. Для этого применим формулу Альтмана.

Общий экономический смысл модели представляет собой функцию от некоторых показателей, характеризующих экономический потенциал предприятия и результаты его работы за истекший период.

При разработке собственной модели Альтман изучил финансовое положение предприятий, половина из которых обанкротилась, а другая половина продолжала успешно работать. На сегодняшний день, в экономический литературе упоминается четыре модели Альтмана, рассмотрим формулы их расчета.

Двухфакторная модель Альтмана – это одна из самых простых и наглядных методик прогнозирования вероятности банкротства, при использовании которой необходимо рассчитать влияние только двух показателей это: коэффициент текущей ликвидности и удельный вес заёмных средств в пассивах. Формула модели Альтмана принимает вид:

Z = -0,3877 – 1,0736 * Ктл + 0,579 * (ЗК/П) Применим формулу данной модели для ООО „ALVO 1”:

2009 год Z =-1, 2010 год Z =-1, где Ктл – коэффициент текущей ликвидности;

ЗК – заемный капитал;

П – пассивы.

При значении Z 0 ситуация в анализируемой компании критична, вероятность наступления банкротства высока.

Поскольку расчет показал, что и в 2009 и 2010 годах значение Z 0,то можно сделать вывод, что ситуация в ООО „ALVO 1” не является критичной и следовательно, вероятность наступления банкротства незначительна Модель Альтмана для компаний, чьи акции не котируются на бирже Данная модель была опубликована в 1983 году, модифицированный вариант пятифакторной модели имеет вид:

Z = 0,717 * Х1 + 0,847 * Х2 + 3,107 * Х3 + 0,42 * Х4 + 0,995 * Х где Х4 – балансовая стоимость собственного капитала/заемный капитал если Z 1,23 предприятие признается банкротом, при значении Z в диапазоне от 1,23 до 2,89 ситуация неопределенна, значение Z более 2,9 присуще стабильным и финансово устойчивым компаниям.

В 2009 и в 2010 годах для ООО „ALVO 1” значении Z в диапазоне от 1,23 до 2,89, что свидетельствует, что фирма не является банкротом, но в тоже время расчет коэффициента Альтмана показал, что ООО „ALVO 1” не является стабильной и финансово устойчивой компанией, ситуация неопределенная. Руководству ООО „ALVO 1” необходимо увереннее и эффективнее управлять финансами и капиталом, чтобы стабилизировать финансовое состояние компании и в целом достигнуть лучших результатов в своей деятельности.

ВЫВОДЫ И ПРЕДЛОЖЕНИЯ На основе проведенного анализа финансового состояния ООО „ALVO1” за период 2009-2010 г.г. были сделаны следующие выводы:

1. Общая стоимость активов снизилась за отчетный период на 4680 латов или на 2,49%, что свидетельствует о спаде хозяйственной деятельности фирмы.

Сокращение стоимости активов сопровождалось их внутренними изменениями:

уменьшились долгосрочные вложения на 15518 латов, то составило 23,36%, и одновременно, увеличилась доля оборотных средств на 10838 лата, и их удельный вес на конец 2010 года составил 72,24% в составе активов.

При общем снижении активов общества основное финансирование было направлено на пополнение оборотных средств. Наиболее значительное увеличение произошло по статье «Запасы». Ее прирост составил 120,13%.

Увеличение запасов свидетельствует о стремлении предприятия расширить производство, с одной стороны, но с другой, это свидетельствует о спаде хозяйственной деятельности. В тоже время произошло одновременное уменьшение и дебиторской задолженности (на 13,9 % ) и денежных средств (на 38,99 %), что может свидетельствовать о снижении хозяйственной активности фирмы.

2. Результаты анализа показали, что основными источниками финансовых ресурсов предприятия являются кредиторская задолженность и займы. Активы общества в 2010 году были образованы за счет источников заемного капитала на 92,45 %, в то время как, в 2009 году активы покрывались заемным капиталом на 87,98%. Столь значительное распределение пассивов в сторону заемного капитала является отрицательным фактором для развития фирмы, причем тенденция - к ухудшению ситуации. Снижение стоимости активов произошло главным образом за счет уменьшения собственного капитала. Собственный капитал общества снизился на 8387 в абсолютной сумме, или на 44,08%. В структуре пассивов наблюдается снижение собственного капитала по сравнению с прошлым годом в виду изъятия прибыли предыдущих лет на погашение убытков отчетного года. В структуре заемных средств преобладает краткосрочная кредиторская задолженность. Ее удельный вес в структуре обязательств увеличился в отчетном году на 8,34%.

3. Анализ расчета прибыли и убытков показал, что нетто-оборот в 2010 году увеличился по сравнению с 2009 годом, прирост составил 24510 лат или 5,46%..

Это положительный момент. Наибольший удельный вес в нетто-обороте занимает себестоимость проданных товаров и оказанных услуг. В 2009 году себестоимость товаров превысила объемы продаж. В 2010 году руководство общества, стараясь как-то стабилизировать ситуацию, увеличивает объемы реализации и одновременно снижает себестоимость проданных товаров и оказанных услуг.

Но даже снижение удельного веса себестоимости не привело к уменьшению убытков в 2010 году. Рост расходов на продажу, одновременное уменьшение прочих хозяйственных доходов и увеличение прочих хозяйственных расходов привело к увеличению убытков. В итоге в 2010 году убытки увеличились и составили 8387 лат. Автор считает эту ситуацию довольно опасной.

4. Анализ источников средств предприятия показал,что общество имеет недостаток собственных оборотных средств как на начало так и на конец отчетного периода.На начало периода он составил 43813 лат, но к концу периода произошло незначительное сокращение недостатка собственных оборотных средств.

Абсолютное отклонение составило – 6749 или 15,4%. Это говорит о неустойчивом финансовом положении общества, так как источником финансирования запасов, в основном, является краткосрочная кредиторская задолженность. Анализ финансовой устойчивости показал, что ни один рассчитанный относительный коэффициент финансовой устойчивости у ООО „ALVO1” не соответствует установленным базисным величинам. ООО „ALVO1” находится в неустойчивом финансовом состоянии, причем прослеживается тенденция к ухудшению ситуации.

5. Коэффициенты ликвидности низкие, что показывает высокую степень финансового риска. Коэффициент текущей ликвидности соответствует оптимальному значению как в прошлом году, так и в отчетном. В 2009 году коэффициент срочной ликвидности незначительно ниже оптимального значения, но в 2010 году наблюдалась тенденция к его снижению. Значение коэффициента абсолютной ликвидности в 2 раза меньше допустимого - в 2009 году и в 4 раза меньше допустимого – в 2010 году. Два из трех показателей ликвидности не удовлетворяют нормативным значениям. Это свидетельствует о высокой доле медленнореализуемых активов (дебиторской задолженности и запасов) в структуре текущих оборотных средств. Все это подтверждает высокую степень риска в деятельности общества с точки зрения потери дебиторских долгов и низкого уровня платежеспособности.

6. Анализ деловой активности ООО „ALVO1” показал, что недостаточно эффективно используются материальные и финансовые ресурсы, об этом говорят рассчитанные коэффициенты оборачиваемости :

Скорость оборачиваемости оборотных средств в отчетном году значительно замедлилась. Оборотные средства управлялись менее эффективно, чем в прошлом году.

Значительно уменьшилась оборачиваемость запасов ( более чем на оборотов). Соответственно замедлилась скорость оборота на 24 дня.

Произошло затоваривание готовой продукции и накопление излишних производственных запасов.

Контроль за расчетами с поставщиками в отчетном году осуществлялся менее эффективно. Цикл оборота расчетов с поставщиками увеличился на 2 дня в отчетном году по сравнению с предыдущим.

Цикл оборачиваемости обязательств по дебиторам был длиннее (48 дней), нежели цикл оборачиваемости кредиторских долгов (45 дней). Следует, что денежные средства в кассу и на расчетный счет поступают медленнее, нежели возникала потребность в денежных средствах для расчетов с кредиторами.

7. Расчет коэффициента Альтмана показал, что в 2009 и в 2010 годах для ООО „ALVO 1” значении Z в диапазоне от 1,23 до 2,89, что свидетельствует, что общество не является банкротом, но в тоже время ООО „ALVO 1” не является стабильной и финансово устойчивой компанией, ситуация неопределенна.

Руководству ООО „ALVO 1” необходимо увереннее и эффективнее управлять имеющимися ресурсами, чтобы стабилизировать финансовое состояние и в целом достигнуть лучших результатов хозяйственной деятельности.

Исходя из выводов, можно выдвинуть следующие предложения по стабилизации финансового положения ООО „ALVO 1” :

1. Увеличить долю собственного капитала путём увеличения основного капитала, что поможет погасить краткосрочные займы, и долгосрочные вложения предприятия будут формироваться за счёт собственного капитала. Как следствие это поможет достичь удовлетворительных показателей платёжеспособности.

2. Осуществлять погашение обязательств, тем самым, улучшая финансовую устойчивость предприятия.

3. Поддерживать или повышать уровень эффективности деятельности: увеличивать объём продаж, привлекая новых клиентов.

4. Улучшить контроль дебиторов, т.е. контроль за выполнением сроков оплаты выставленных счетов, проводить более строгую политику кредитования.

5. Контролировать соотношение дебиторской и кредиторской задолженности.

Увеличить длительность одного оборота кредиторской задолженности, чтобы он превышал длительность одного оборота дебиторской задолженности.

6. Необходимо осваивать новые методы и технику управления, совершенствовать кадровую политику и заниматься обучением персонала.

7. Продумывать и тщательно планировать политику ценообразования, изыскивать резервы по снижению затрат, активно заниматься планированием и прогнозированием финансовых результатов деятельности общества.

СПИСОК ИСПОЛЬЗУЕМОЙ ЛИТЕРАТУРЫ LR Saeima. Gada prskatu likums [tiesaiste]: spk ar 01.01.1993. [ skatts 2012.g.12.

1.

janvr] Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id= Grmatvedbas padomes 2005.gada 5.februr lmums 2. (prot.Nr.2 1.p.):

Latvijasgrmatvedbas standarts Nr.1. „Finanu prskata sagatavoanas pamatnostdnes” [skatts 2012.g.20. janvr] Pieejams: http://www.vid.lv./lv/gramatveziem/likumdosana/16/ Rurne M. Finanu menedments. Rga : RSEBAA, 2005. - 383 lpp.

3.

Белявска Л. Экспресс – анализ оценки деятельности общества. «Бухгалтерия & 4.

Экономика» № 2., 2010.-63.–74. стр.

Бернстайн Л.А. Анализ финансовой отчетности. Теория, практика и интерпретация. 5.

Москва : Финансы и статистика, 2002 – 623 с.

Бочаров В. В.Финансовый анализ. – Санкт – Петербург: Питер, 2001. –180 с.

6.

Гинзбург Ф.И. Прикладной экономический анализ.-Санкт-Петербург:Питер,2005- 7.

с.

Савицкая Г.В. Анализ хозяйственной деятельности предприятия. – Москва:Инфра-М 8.

, 2004. – 340с.

Стеценко И.,Данн Ф. Управление финансами фирмы.-Рига: АВС Balt,2005-108c.

9.

Шеремет А.Д., Сайфулин Р.С., Негашев Е.В. Методика финансового анализа 10.

(учебное пособие). – Москва: ИНФРА – М, 2002. –207 с.

Янушка М. Контроль финансового и бухгалтерского учета фирмы.-Рига:Merkrijs 11.

Lat, 1993-165 с.

ЯнушкаМ. Методика анализа финансово-экономического состояния фирмы 12.

(практическое пособие). – Рига:Инновация, 2002 -40с.

Баланс ООО „ALVO 1” за 2010 г.

13.

Расчет прибыли или убытков ООО „ALVO 1” за 2010 г.

14.

Баланс ООО „INFO DISPECHERS” за 2010 г.

15.

Расчет прибыли или убытков ООО „INFO DISPECHERS” за 2010 г.

16.

GRMATVEDBAS DARBA ORGANIZCIJA SIA „ZIEMEKURZEMES REIONL SLIMNCA” Darba autors: Maija Zae Darba vadtjs: Maija uda, Mg.oec.

KOPSAVILKUMS IEVADS Grmatvedbas uzskaite ir valoda un jebkuras valodas mris ir informcijas nodroinana. Grmatvedbas informciju satur dokumenti, kurus sauc par finanu atskaitm.

Turklt grmatvedbas uzskaites dati izmantojami nodoku atskaits, informciju par uzmumu var pieprast ar valsts statistikas dienests, banku iestdes, augstkstvoa organizcija, citas juridiskas vai fiziskas personas.

Uzmuma grmatvedba pilda kontroles funkcijas un dod iespju veikt prbaudi kreditoriem, ieguldtjiem, finanu iestdm.

Uzmuma grmatvedba izir finanu un vadbas grmatvedbu. Finanu grmatvedbas mris ir sniegt patiesu un skaidru priekstatu par uzmuma ldzekiem, finanu stvokli, peu vai zaudjumiem. Finanu uzskaites informcija ir publicjama, tas nozm, ka t ir atklta. T satur datus, kas saska ar spk esoajiem normatvajiem aktiem ir pieaujami uzmuma prskatos. o informciju neuzskata pa komercnoslpumu. Tomr finanu prskatos ietvertie dati nav tik plai un detalizti, lai ar to pietiktu uzmuma vadanai.

Otra grmatvedba nozare ir vadbas grmatvedba, t neparedz oficilu un visiem kreditoriem, investoriem un prjiem interesentiem pieejamu finanu informciju. s grmatvedbas nozares galvenais uzdevums ir sniegt detaliztu informciju uzmuma vadanai un stratisku lmumu pieemanai. Vadbas grmatvedba pamatojas uz finanu grmatvedbas pagtnes datiem un var sagatavot datus uzmuma vadtjam turpmks darbbas plnoanai.

TMAS IZKLSTS Liecbas par grmatvedbas pirmskumiem ir atrodamas sen vstur. Plaukstoo civilizciju zem Mezopotmij period no 5000. g. p.m.. ldz 4500. gadam p.m.. pastvja saretas sabiedrisks attiecbas, kas radja nepiecieambu uzskaitt darjumus un pauma tiesbas. Vsturnieki apraksta mla tfeltes ar saretu graudu pirkanas un prdoanas darjumu pierakstu. Taj piedaljs vairkas personas. Uzskaite bija vienkra, bet sabiedrbas vajadzbas t apmierinja.

Lielk daa msdienu formls grmatvedbas skusies Krusta karu beigs. Kad strauji pieauga tirdzniecba starp Eiropu un Vidjiem austrumiem, uzmumi izauga t, ka panieks viens tos nespja prvaldt. Tas radja nepiecieambu pc uzskaites rakstveid, lai uzmuma panieki vartu sekot saviem saimnieciskajiem darjumiem un nodroint, ka to aenti darbojas ar peu.

Divkr ieraksta grmatvedbu pirmo reizi izmantoja Denov, Itlij 13.gs. un to tlk pilnveidoja Vencij. Vrds “debets” nk no latu valodas vrda “debita”(itu debito), kas nozm pards paniekam. Vrds “kredts” nk no latu valodas vrda “credo”(itu credito), kas nozm pard panieks.

Pirm liecba par pilnas divkrs grmatvedbas sistmas lietoanu atrasta Denovas municiplos pierakstos par 1340. gadu. Pirmais sistematiztais grmatvedbas divkr ieraksta apraksts pardjs 1494. gad Vencij. [22] Luka Paioli neizgudroja divkr ieraksta grmatvedbu, toties vi izcili aprakstja metodi, ko izmantoja tirgotji Vencij itu renesanses laik. Via sistm ietilpa lielk daa msdienu grmatvedbas prakses, piemram, reistri, urnli un virsgrmatas. Via virsgrmata iekva aktvus – debitorus un krjumus - un pasvus - saistbas, kapitlu, iemumus, un izdevumu kontus. Vi aprakstja gada noslguma ierakstus un ierosinja izmantot kontu apgrozjuma starpbilanci, lai prbaudtu virsgrmatas pareizbu. Bez tam via Summa deva atsauces uz grmatvedbas reistru prbaudi, tiku un paizmaksas kalkulciju.

Msdienu starpbilances forma savu veidolu ieguva tikai 1868. gad un peas un zaudjumu prskats tika izstrdts pirms II pasaules kara. 1980 tajos gados tika izveidoti finanu prskati nolk sniegt attiecgu “informciju par uzmuma saimniecisko, finanu un investciju darbbu, un o darbbu ietekmi uz naudas resursiem“. [22] Kad sniegts neliels ieskats grmatvedbas vstur, autore sniegs grmatvedbas uzskaites uzdevumu un lietotju raksturojumu skatoties no teortisko aspektu viedoka.

Grmatvedba ir informcijas sistma, kas iegst, apstrd un nodod tlk finanu informciju par konkrtas organizatoriski tiesisks struktras (uzmuma, uzmjsabiedrbas, firmas) saimniecisko darbbu. [1,5] Grmatvedba k informcijas sistma bzjas uz dm metodm [1,6]:

1. pilnga dokumentana;

2. inventarizcija;

3. kontos esos informcijas sistematizana un apkopoana;

4. divkrais ieraksts;

5. finanu prskatu sastdana.

Grmatvedba ir plnveida, pilnga un sistemtiski sakrtota viena uzmuma visu saimniecisko operciju reistrcija uz attaisnojuma dokumentu pamata.[2,269] Grmatvedbas reistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kur apliecina uzmuma saimniecisk darjuma esambu un kur ietverti vismaz di dokumenta rekvizti un informcija par saimniecisko darjumu – nosaukums, reistrcijas nummurs, juridisk adrese, dokumenta veida nosaukums, datums, dokumenta nummurs, saimniecisk darjuma apraksts.

Ja kdam saimnieciskajam darjumam ir rjs attaisnojuma dokuments, tam dodama priekroka saldzinjum ar jebkuru iekju attaisnojuma dokumentu.

Grmatvedbas uzskaite ir paa valoda. Jebkuras valodas mris ir informcijas nodroinana. Grmatvedbas informciju satur dokumenti, kurus sauc par finanu atskaitm.

Turklt grmatvedbas uzskaites dati izmantojami nodoku atskaits, informciju par uzmumu var pieprast ar valsts statistikas dienests, banku iestdes, augstkstvoa organizcija, citas juridiskas vai fiziskas personas. [3,309] Grmatvedbas pamatuzdevumi ir [1,6]:

1. uzmuma aktvu (pamatldzeki, preces un materili, naudas ldzeki un norini ar pircjiem un pasttjiem un citi resursi) uzskaite;

2. uzmumu resursu (aktvu) finansanas avotu (uzmuma panieka kapitls, pea un dadu veidu kredtsaistbas) uzskaite;

3. kredtu un aizmumu uzskaite, norini ar preu un materilu piegdtjiem, darbiniekiem utt.;

4. norinu ar budetu uzskaite (nodoku uzskaite);

5. grmatvedbas bilances, peas vai zaudjumu aprina, naudas plsmas prskata, pau kapitla izmaiu prskata un citu rjo finanu prskatu sastdana;

6. uzmuma saimniecisks darbbas finanu galarezulttu analze un uzmuma finansils stabilittes un makstspjas novrtjums.

Grmatvedbas process kopum attlots 1.1. attl.

Saimnieciskie darjumi un opercijas Skotnjie attaisnojuma dokumenti (vienlaidu dokumentana) Hronoloisks un sistemtisks Analtiskie un citi specilie uzskaites reistri (piemram, uzskaites reistri grmatas, karttes, urnli) Grmatvedbas sinttisko kontu apvienotais (galvenais) uzskaites reistrs Finanu prskatu sastvdaas Peas vai Naudas plsmas Pau kapitla Bilance zaudjumu aprins prskats izmaiu prskats 1.1 att. Grmatvedbas procesa elementi [1,7] Uzmuma grmatvedbai ir jveic di uzdevumi [3,311]:

1. Jparda uzmuma ldzeku un pardu stvoklis.

2. Regulri jreistr itin visas izmaias ldzeku un pardu apmros.

3. Jnoskaidro uzmuma sasniegums, t darbbas finanu rezultti – pea vai zaudjumi, reistrjot atsevii izdevumus un iemumus.

4. Jdod dati gatavo izstrdjumu cenas aprinanai (kalkulcijai).

5. Jdod rdtju skaitliskie lielumi uzmuma iekjai kontrolei.

6. Jdod pamatojumi nodoku apriniem.

7. Jdod pierdjumi tiesas strdos ar citiem uzmumiem, iestdm, organizcijm vai atsevim personm.

Grmatvedba uzskatma par krtgu tad, ja t dod iespju kompetentai treais personai gt patiesu un skaidru priekstatu par uzmuma finanu stvokli, uzmuma darbbas rezulttiem un naudas plsmu, k ar izsekot katra saimniecisk darjuma norisei. [3,311] Grmatvedbas uzskaites dati sniedz pagtnes darbbas atspoguojumu, kas nepiecieams pareizjs situcijas izpratnei un kalpo nkotnes saimniecisko situciju saldzinanai.

Grmatvedbai jbt organiztai t, lai uzmuma vadtjs ar ts paldzbu vartu kvalifictai treajai personai sniegt prskatu grmatvedbas jautjumos par visiem uzmuma saimnieciskajiem darjumiem noteikt laika posm un finansilo stvokli attiecg perioda beigs, k ar lai btu iespjams noteikt katra saimniecisk darjuma skumu un izsekot t norisei. Par grmatvedbas krtoanu un visu saimniecisko darjumus apliecinoo dokumentu oriinlu, kopiju vai datu attlu saglabanu ir atbildgs uzmuma vadtjs. [6, 7] Grmatvedbas organizciju nosaka [1,12]:

1. saimniecisko darjumu dokumentanas secbu, noteikumus un termius, k ar dokumentu apgrozbu;

2. pirmdokumentu (attaisnojuma dokumentu) veidus un tajos ietvertos rekviztus dokumentu sastdanas krtbu un termius, kdos tie iesniedzami turpmkai apstrdei;

3. analtisks un sinttisks uzskaites kontu izvli no kontu tipveida plna un attiecgajam uzmumam vai firmai specifisko situciju vai saimniecisko darjumu atspoguoanai nepiecieamo papildkontu ievieanu;

4. grmatvedbas veidu, datoru modeu un to programmnodroinjuma izvli.

Grmatvedba ir plnveida, pilnga un sistemtiski sakrtota viena uzmuma visu saimniecisko operciju reistrcija uz attaisnojuma dokumentu pamata.

Uzskaites un prskatu jom spk esoie likumdoanas un normatvie akti nosaka, ka grmatvedbas darbu uzmum organiz vadtjs. Grmatvedbas organizcija ir atkarga no firmas saimniecisks darbbas veida un apjoma, tehniskajiem ldzekiem, kurus izmanto grmatvedbas darb, k ar no firmas finansilajm iespjm.[1,13] Uzmumos, kas strd msdienu tirgus apstkos, grmatvedbas pamatuzdevums ir ticamas uzskaites un analtisks informcijas saemana. o informciju var sadalt trijs kategorijs [1,14]:

1. iekjm vajadzbm (ar paniekiem un administratvajm personm) nepiecieam informcija;

2. informcija, kura atspoguo uzmuma finansilo stvokli, t aktvu apjomu un struktru un aktvu veidoans avotus (informciju var publiskot);

3. informcija nodoku vajadzbm.

Saska ar Ministru kabineta 21.10.2003. noteikumiem Nr. 585 ‘’Noteikumi par grmatvedbas krtoanu un organizanu’’ vadtjs nodroina uzmuma grmatvedbas kontroles sistmas izstrdi, ievieanu un uzturanu.

Grmatvedbas politika ir tdi uzskaites organizcijas un krtoanas pamieni, kurus, no vienas puses, regul normatvie akti, un kuri, no otras puses, ievro uzmuma darbbas patnbas. Uzskaites pamieni grupti pa atseviiem elementiem, skot ar aktvu novrtjumu, saimniecisko darjumu dokumentru noformjumu un beidzot ar grmatvedbas informcijas grupanu un visprinanu. Rezultt uzmum veidojas grmatvedbas politika (uzskaites politika). Grmatvedbas politika ietver ar uzmuma grmatvedbas pamienu un metou stenoanas tehnoloiju operatvas un pilngas informcijas ieganai.[1,20] Grmatvedbas politikas saturu var iedalt divs das: grmatvedbas vajadzbm un aplikanai ar nodokiem (krtba, kd uzskaita nodokus un citus maksjumus budet) [1,21]:

1. Grmatvedbas krtoanas metodes (krtj uzskaite). aj sada iekauj informciju par to, k tiek krtota atseviu uzskaites objektu krtj uzskaite, nordot korespondjoo kontu shmu atbilstoi uzmuma vadtja apstiprintam kontu plnam.

2. Nodoku un citu maksjumu uzskaites krtba (norini ar budetu). aj sada norda to nodoku un maksjumu aprinanas krtbu, kurus piemro uzmumam.

Uzmum visi grmatvedbas organizcijas dokumenti- kontu plni un grmatoanas programmas, reistri, attaisnojuma dokumenti, inventra saraksti, skuma bilance un gada prskati ar pielikumiem- ir juzglab sakrtoti. Ja grmatvedbas uzskaiti veic ar skaitoanas tehniku, dokumenti jveido uz lasmiem informcijas nesjiem, atbildgo personu paraksti jaizvieto ar paroli vai citu autorizcijas veidu. Latvijas likumdoana paredz, ka [2,271]:

1. attaisnojuma dokumenti par darbiniekiem aprinto algu ar sadaljumu pa gadiem un mneiem ir uzglabjami 75 gadus;

2. prjie attaisnojuma dokumenti ir uzglabjami 5 gadus;

3. prj grmatvedbas dokumentcija – 10gadus.

Finanu prskatu informcijas lietotju loks ir oti plas, un tos nosacti var sadalt vairks kategorijs atkarb no analzes mra un intereu objekta [14]:

Kad apskatts grmatvedbas uzskaites uzdevumu un lietotju raksturojums skatoties no teortisko aspektu viedoka, autore veiks grmatvedbas saimniecisko ldzeku un to avotu raksturojumu.

Grmatvedbas konts ir saimniecisko ldzeku un o ldzeku avotu grupanas un kontroles pamiens, ko vizuli (rji) attlo divpusg tabul, kur vien pus ieraksta bilances posteu atlikumu perioda skum, taj pa pus raksta atlikuma palielinjuma summas, bet pretj pus- saldzinjuma summas. [2,22] o tabulu veido atkargi no uzskaitmo operciju rakstura, k ar no uzmuma grmatvedbas pielietojamajiem pamieniem un tehniskiem ldzekiem.

Grmatvedbas kontu plns ir uzmuma vadtja apstiprints ilglaicgai lietoanai paredzts sistematizts kontu saraksts. Veicot grmatojumus attaisnojuma dokumentos un izdarot ierakstus grmatvedbas reistros, norda uzmuma kontu plna kontu kodus. Lai kontos uzkrtos datus btu rtk izmantot finanu prskatu sagatavoan, uzmuma konta plnu veido atbilstoi uzmum lietotajai bilances un peas vai zaudjumu aprina shmai.

Grmatvedbas kontu plna lietoanas noteikumu mris ir veikt vienotbu vienveidgo saimniecisko operciju atspoguoan grmatvedbas kontos, lietojot divkro ierakstu metodi.

Grmatvedbas uzskait lieto kontu kodus. aj sakarb lieto kontu plnu, kas izveidots pc decimls kodanas sistmas. [6,16] Finanu grmatvedbas kontu sistm izir divas lielas kontu grupas ar atirgm funkcijm: bilances konti un operciju konti. Bilances kontu uzdevums ir pardt uzmuma ldzeku, saistbu un paa kapitla apgrozjumus un atlikumus. o kontu saldo veido gada prskata bilanci. Operciju kontos vis prskata period uzkrj datus uzmuma darbbas finansil rezultta noteikanai, tas ir, tiek uzkrta informcija par uzmuma iemumiem un izdevumiem. Operciju konti perioda beigs tiek slgti un peas vai zaudjumu kontu, un operciju kontos perioda beigs nepaliek atlikums.[1,83] Kodu un simbolu lietoanas noteikumi ir nepiecieami k papildu sastvdaa uzmuma kontu plnam. Kontu grupjuma pamat ir uzskaitmo resursu ekonomisks patnbas, to ldzdalbas raksturs ldzeku aprit, k ar saimniecisko procesu patnbas. Noteikumos atspoguo pau izstrdtus kodu sistmas simbolus vai sasinjumus krjumu veidu un izmaksu posteu sastvdau vai citu uzskaites objektu detaliztai klasifikcijai, ko apstiprina uzmuma vadtjs.

[6,17] Saska ar LR Ministru kabineta 2000.gada 25.jlija noteikumiem Nr. 585 „Noteikumi par grmatvedbas krtoanu un organizciju” katrs uzmums savu saimniecisko operciju uzskait izstrd un lieto grmatvedbas kontu plnu (sarakstu), ko apstiprina uzmuma vadtjs.

Kontus, kuros uzskaita ldzekus pc sastva un o ldzeku raans avotus, attiecb pret bilanci iedala aktvos, pasvos un aktvi pasvos.

Aktva kontos uzskaita uzmuma ldzekus pc to sastva un izvietojuma. Tie ir [2,22 23]:

1. Ilgtermia ieguldjumi:

nematerilie ieguldjumi;

pamatldzeki;

ilgtermia finansu ieguldjumi 2. Apgrozmie ldzeki:

krjumi;

debitori;

vrtspapri un ldzdalba kapitlos;

naudas ldzeki.

Pasva kontos uzskaita uzmuma ldzeku avotus. Tie ir [2,23]:

1. Pau kapitls.

2. Uzkrjumi.

3. Kreditori:

ilgtermia pardi;

stermia pardi.

Aktvi pasvajos kontos uzskaita vienlaikus gan ldzeku sastvu un izvietojumu, gan to raans avotus (dadu debitoru un kreditoru konti u.c.). Pasvajos kontos ir otrdi- debets nozm ldzeku raans avotu samazinanos, bet kredts palielinanos.

Ttad, lai atspoguotu ldzeku palielinanos aktvaj kont, nepiecieams izdart ierakstus konta debet jeb kontu debitt, bet lai atspoguotu ldzeku samazinanos, opercijas summa jieraksta konta kredt jeb konts jkredit.

Pasvaj kont ir otrdi: lai atspoguotu ldzeku raans avotu palielinanos, ieraksts jizdara konta kredt jeb jkredit, bet lai atspoguotu to samazinanos, opercijas summa jieraksta konta debet jeb konts jdebit.

Kont ldztekus summai var nordt ar citus pareizai uzskaitei nepiecieamus datus:

datumu, grmatojuma numuru, opercijas aprakstu. [2,23] Ilgtermia ieguldjumi ir uzmuma ldzeki, kurus paredzts izmantot ilgstoi (ilgk par vienu gadu) vai kuri ieguldti ilglietojam paum. Tie jnovrt atbilstgi to skotnjai vrtbai, tas ir, to iegdes izmaksm vai raoanas paizmaksai.

Ilgtermia ieguldjumi sastv no nemateriliem ieguldjumiem, pamatldzekiem un finanu ieguldjumiem.

Ilgtermia ieguldjumu kopj patnba ir t, ka os ieguldjumus veido naudas ieguldjumi, kuri savu ietekmi uz uzmuma saimniecisko darbbu veido vairku gadu laik;

uzmuma izdevumos tie iekaujami pakpeniski, pa dam, vis o ieguldjumu lietoanas laik. Daiem ilgtermiu ieguldjumu objektiem, piemram, zemes gabaliem, nekda nolietoans nav iespjama, un tiem nolietojumu neaprina.

Ilgtermia ieguldjumus iedala trs grups:

11 – nematerilie ieguldjumi, 12 – pamatldzeki, 13 – ilgtermia finanu ieguldjumi.

Nematerilie ieguldjumi - uzmuma par naudu pirkts vrtbas, kurm nav materilas formas. [9;

62] Ts ir izmaksas, kas nodroina kdas materilas lietas vai intelektula darba rezultta izmantoanu un labuma ganu no t vairkus prskata periodus. Nematerilie ieguldjumi ir [10;

13]:

1. ptniecbas un uzmuma attstbas izmaksas;

2. koncesijas, patenti, licences, tirdzniecbas zmes un ldzgas tiesbas, datoru programmas;

3. uzmuma nemateril vrtba;

4. citi nematerilie ieguldjumi;

5. avansa maksjumi par nematerilajiem ieguldjumiem.

Pamatldzeki ir uzmuma materili lietiskie ilgtermia ieguldjumi, kuru lietoanas termi ir ilgks par vienu gadu un kuri [8,27]:

1. paredzti izmantoanai produkcijas raoanai, pakalpojumu snieganai, iznomanai vai izranai, uzmuma administrcijas vajadzbm, k ar citu pamatldzeku saglabanas vai remonta vajadzbm;

2. nav paredzti prdoanai saska ar uzmuma pamatdarbbu.

Pamatldzeki jnovrt atbilstgi to skotnjai uzskaites vrtbai, tas ir, iegdes izmaksm vai raoanas paizmaksai [8, 27].

Ilgtermia finanu ieguldjumi uzmuma ieguldjumi citos uzmumos uz laika periodu, kur ilgks par 1 gadu, vai uzmuma ilgtermia aizdevumi fiziskajm vai juridiskajm personm ar mri iegt stabilus ienkumus procentu veid no aizmumiem vai kredtiem vai ar dividendes no investcijm citu uzmumu akcijs. [9, 62] Finanu uzskait ilgtermia finanu ieguldjumus var uzskaitt dos izmaksu veidos [10, 18]:

1. uzmuma finanu resursu izmantoana ieguldjumu veid citu uzmumu pamatkapitl;

2. jebkura vienoans par to, ka uzmums iegst noteiktas tiesbas apmaiai pret investtajiem ldzekiem.

Apgrozmie ldzeki raksturo attiecbas ar debitoriem, parda naudas ldzeku daudzumu uzmum, k ar piedals raoanas proces, mainot savu formu viena raoanas cikla laik.

Apgrozmie ldzeki veido oti nozmgu bilances aktvu dau, pc k tiek vrtta uzmuma makstspja un likviditte. [10, 20] Ar krjumiem saprot [11;

126]:

1. materilus, raoanas ldzekus (raoanas krjumus), kas relatvi s laik tiek izlietoti raoanas proces;

2. preu krjumus, kas sastv no realizcijai paredzt saraots produkcijas daudzuma noliktav, k ar citiem realizcijai paredztajiem krjumiem;

3. raoanas procesa krjumus, kas veidojas vienam raoanas ciklam vai opercijai beidzoties un otram vl neskoties;

4. specili veidotus krjumus, kas paredzti konkrtas raoanas opercijas nodroinanai;

5. garantijas krjumus vai rezerves, kas tiek veidotas, iepriek paredzot izmaias materilo resursu pieprasjum.

Debitori ir uzmuma pardnieki.

Naudas ldzeki ir viens no svargkajiem ldzeku veidiem ar augstko likvidittes pakpi.

Ldz ar to nauda ir sevii pakauta piesavinans draudiem. Nauda ir skaidr nauda un pieprasjuma noguldjumi. Naudas ldzeku kontiem ir plaa korespondence. Ja uzmums norinos izmanto rzemju valtu, tad katram valtas veidam atver savu analtisko kontu.

Naudas ldzeki viss valts ir japrina pc Latvijas Bankas noteikt valtas kursa opercijas veikanas dien, k ar to atlikumi uz prskata perioda beigm. [12, 25] Saimniecisko ldzeku avoti attloti 1.2. attl.

Veidoanas avoti Pau kapitls Kreditori 1.2. att. Saimniecisko ldzeku avoti [1, 314] Pau kapitls sastv no: akciju kapitls (pamatkapitls);

akciju emisijas uzcenojums;

rezerves, kas veidojas no peas (to veidoanu reglament statti un likumdoana);

pea, kas paliek uzmum rcb.

Pamatkapitls – ir svargka pau kapitla sastvdaa (skuma kapitls).

Akciju emisijas uzcenojums- pards tad, kad uzmums savas akcijas prdoto par lielku vrtbu nek tas ir faktiski.

Aizemtie ldzeki jeb kreditori - ir fiziskas personas kuram uzmums ir pard, saska ar lgumu vienoanas vai norunu. Visi kreditori iedals: aizmumi no kredtiestdm;

no pircjiem saemtie avansi;

pardi piegdtjiem;

pardi darbiniekiem (darba alga);

pardi par neizmakstm dividendm. Raoanas attstbas gait uzmumam rodas vajadzba pc papildus ldzekiem raoanas nozaru organizanai, raoanas paplainanai, k ar pardu saistbu dzanai. Ja du vajadzbu nodroinanai nepietiek pau ldzeku, tad iespjams emt kredtu bank. [1,314] Autore apskatja grmatvedbas saimniecisko ldzeku un to avotu raksturojumu no teortisk viedoka, nkamaj noda tiks veika grmatvedbas darba organizcijas situcijas izvrtana, belstoties uz teortiskajiem aspektiem.

Dokumentcija ir visi darba materili, kas rodas (sagatavoti), veicot grmatvedbas uzskaiti. Dokumenti ir pc noteiktas formas sagatavotas rakstveida liecbas, kas ir pamat operciju veikanai un apliecina operciju izpildi. Citiem vrdiem sakot, noteikt krtb rakstveid vai elektronisk veid fiksta informcija faktu konstatanai, pierdanai vai apstiprinanai ir dokuments.

Dokuments ir jebkur veid un materil ierakstta informcija (piemram, rakstu zmes vai grafiki), ko rada, saem un uzglab fiziska persona vai organizcija – LR prvaldes institcija, valsts un pavaldbu iestde, uzmums, uzmjsabiedrba vai uzmjsabiedrbu apvienba, k ar sabiedriska vai reliiska organizcija. [3,344] Saimniecisks darbbas uzskait un kontrol, lietojamo dokumentu veidu liel skaita d, visus dokumentus ir nepiecieams klasifict pc vienveidgm pazmm:

Dokumentiem jbt [3,344-345]:

1. neprprotamiem – salasm, rakst, literr valod;

2. izsmeoiem – jsatur visi nepiecieamie rekvizti jeb sastvdaas;

3. juridiski pamatotiem – saska ar LR likumiem, Saeimas, Ministru kabineta un to institciju lmumiem, noteikumiem, rkojumiem, instrukcijm;

prjo valsts varas un prvaldes institciju un pavaldbu normatvajiem aktiem;

komercsabiedrbu stattiem un to iekjs darbbas regulanas normatvajiem dokumentiem.

Kad apskatts grmatvedbas dokumentu jdziens, autore veiks dokumentu aprozbas shmas un dokumentu uzglabanas raksturoju no teortisk viedoka.

Finanu prskatus par prskata gadu sagatavo un sastda, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumiem un normatvajiem dokumentiem. Jievro ar du dokumentu prasbas [1,219]:

1. likums „Par grmatvedbu”;

2. likums „Gada prskata likums”;

3. MK noteikumi Nr.481 „Noteikumi par naudas plsmas prskata un pau kapitla izmaiu prskata saturu un sagatavoanas krtbu“;

4. MK noteikumi Nr.488 „Gada prskatu likuma piemroanas noteikumi“;

5. vadtja apstiprinta uzmuma grmatvedbas uzskaites politika.

Gatavoans prskatu sastdanai skas ar grmatvedbas informcijas analzi un precizanu. Viens no s informcijas svargkajiem raksturojumiem- ticamba. Tas nozm, ka informcijai jbt patiesgi izklsttai, viegli prbaudmai un neatkargai, t.i., t nedrkst atspoguot atseviu personu intereses.

Firmas vadba ir atbildga par patiesgu prskatu sastdanu. Ar grmatvedis, veicot savus pienkumus, ir atbildgs par tikas un profesionlo standartu ievroanu, lai netiktu iejaukts prskatu viltoan.

Td pirms finanu prskatu sastdanas uzskaites un analtisk informcija ir jprbauda un jpreciz.[1,220] Finanu grmatvedbas galvenais mris ir sniegt patiesu un skaidru priekstatu par uzmuma ldzekiem, finanu stvokli, peu vai zaudjumiem. Finanu uzskaites informcija ir publicjama, tas nozm, ka t ir atklta. T satur datus, kas saska ar spk esoajiem normatvajiem aktiem ir iekaujami uzmuma prskatos- bilanc, peas vai zaudjumu aprin, naudas plsmas prskat un pielikumos. o informciju neuzskata par komercnoslpumu.[2,267] Uzmuma gada prskat ietilpst [2,271]:

1. Bilance.

2. Peas vai zaudjumu aprins.

3. Naudas plsmas prskats.

4. Pielikumi un citi dokumenti, k ar uzmuma vadbas ziojums (tajos tiek sniegta papildu informcija un skaidrojumi par pirmajm trim prskata sastvdam).

Uzmuma gada prskata sastvdaas apskatmas 2.2. attl.

UZMUMA GADA PRSKATS Peas vai Naudas plsmas Bilance Pielikums, zaudjumu ziojums, citi prskats aprins dokumenti 2.2. att. Uzmuma gada prskata dokumenti [2,271] Ar plnojot uzmjdarbbu, ir nepiecieams sastdt peas vai zaudjumu aprinu, bilanci un naudas plsmas prskatu, tikai – raugoties nkotn.

Bilance Grmatvedbas bilance ir sistematizts ldzeku un ldzeku finansanas avotu prskats naudas izteiksm noteikt datum.

Atbilstoi likuma „Gada prskatu likums” prasbm visiem uzmumiem ir jsastda bilance gada beigs, uzmuma dibinanas, slganas un reorganizcijas gadjum. Dakrt t var izrdties nepiecieama biek, piemram, kredta saemanai banka var pieprast uzrdt bilanci. Bilanci izmanto, lai uzskatmi atspoguotu uzmuma finansilo un pauma stvokli.

Bilances formu nosaka „Gada prskatu likuma” 10. pants Pc bilances var spriest par uzmuma ldzeku apjomu un sastvu, par to, cik no iem ldzekiem pieder uzmumam, cik lieli ir uzmuma pardi, cik lieli ir citu personu pardi uzmumam utt. [19, 52] Bilance ir uzmuma galvenais finanu prskats. T parda uzmuma ldzekus un to avotus konkrt moment. Bilance vienmr ir sastdma uz noteiktu datumu. Parasti to veic uz prskata perioda – mnea, ceturka, gada – pdjs darbdienas beigm. Informcija bilanc ir sniegta stingri noteikt krtb. Katra ldzeku grupa un kapitla avoti ir atspoguoti sav rind ar noteiktu numuru. [2, 273] Bilanc naudas izteiksm ir apkopoti [2, 273]:

1. Visi uzmuma rcb esoie ldzeki- bilances aktvs jeb kreis puse.

2. Avoti, no kurienes uzmums mis os ldzekus, - bilances pasvs jeb lab puse.

Sastdot bilanci, grmatvedbas datus apkopo bilances posteos un sakrto atbilstoi bilances struktrai. Bilances postenis ir bilances sastvdaa, kur apvienota informcija par ekonomiski vienveidgiem uzskaites objektiem. [18, 88] T k ldzeki vienmr ir viendi ar to finansanas avotiem, abas bilances daas vienmr ir ldzsvar, t.i., abu dau kopsummas ir viendas.

Bilance ir ldzsvaroti svari. Bilances ldzsvars jeb viendba grmatvedb jsaglab vienmr. Ja, sastdot bilanci, aktva un pasva summas nesakrt, tad jmekl kda! [18, 88] Bilances shma attlota 2.3. tabul.

2.3. tabula Bilances shma [17, 25] AKTVS PASVS I. Ilgtermia ieguldjumi I. Pau kapitls 1.Nematerilie ieguldjumi 1. Pamatkapitls 2.Pamatldzeki 2. Rezerves 3.Finanu ieguldjumi 3. Nesadalt pea II. Apgrozmie ldzeki II. Uzkrjumi 1. Krjumi III. Kreditori 1. Ilgtermia kreditori 2. Debitori 3. Vrtspapri 2. stermia kreditori 4. Naudas ldzeki Pc tabul nordtajiem datiem, redzams, ka bilance dals divs das – aktvs un pasvs.

Savukrt s abas nodaas dals vl skk. Aktva pus ir relie uzmuma ldzeki, bet pasva pus uzmuma saistbas.

Bilanci pamatoti dv par vienu no svargkajm gada prskata sastvdam, kas rjiem lietotjiem sniedz informciju par uzmuma ldzekiem, t prasbm un saistbm prskata perioda beigs vai nkam gada skum. Bilanc atspoguojas ar analoga informcija iepriekj perioda beigs vai prskata perioda skum, un tas auj prskata lietotjam gt plaku informciju par uzmumu, t ldzeku, pau kapitla, prasbu un saistbu prmaim.

[16, 10] Peas vai zaudjuma aprins Uzmuma efektvas darbbas rezultt rodas pea. Peas vai zaudjumu aprins ir viena no uzmuma gada prskata sastvdam. Taj fiks uzmjdarbbas rezulttus noteikt laika period. Ldzeki, ko aj laik uzmums ir samis, ir lielki vai mazki par ldzekiem, ko uzmums aj pa laik ir iztrjis.

Peas vai zaudjumu aprin ir jiekauj visi iemumi un izmaksas neatkargi no maksjuma datuma, ja vien tie ir saistti ar apskatmo prskata periodu.

Peas un zaudjumu aprins atauts sastdt etros dados veidos. To nosaka LR likuma „Gada prskata likums” sadaas „Visprgie noteikumi” 11., 12., 13., 14. pants.

Tomr uzmums nevar katru gadu izvlties citu variantu peas vai zaudjumu aprina sastdanai. Ja forma ir izvlta, tad to iespjams maint tikai paas vajadzbas gadjum, ja t lietota vismaz divus gadus pc krtas. [15, 281] Peas vai zaudjuma aprina skumpunkts ir produkcijas realizcijas neto apgrozjums.

Neto apgrozjums ir iemumi no preu pakalpojumu realizcijas, no kuras atskaitti nodoki (PVN, akczes). Prdots produkcijas raoanas izmaksas ietver materilu vrtbu, raoan nodarbint personla darba algas, enerijas izmaksas raoanas vajadzbm. Bruto pea parda apgrozjuma prsniegumu pr prdots produkcijas raoanas izmaksm. Prdoanas izmakss ietilpst reklmas, transporta, apdroinanas un citas izmaksas. Administrcijas izmaksas ietver telpu nomas maksu, iekrtu remonta un uzturanas izmaksas, prvaldes aparta algas, komandjumu un citas izmaksas. [2, 281] Uzmuma saimniecisk darbba ir jatdala no citiem iemumu avotiem, piemram, dividenu saemanas no citos uzmumos ieguldt kapitla. Pie prjiem iemumiem pieder saemt nomas maksa, saemtie procenti par aizdevumiem, iemumi no pamatldzeku realizcijas. Prjs izmaksas – samakstie procenti par aizmumiem, zaudjumi no investcijm. Uzmumu ienkuma nodoka lielums ir nosakms ar atseviu aprinu, lai vartu emt vr, piemram, apliekam lieluma korekcijas, nodoka atlaides.

Peas vai zaudjuma aprin iekauto lielumu kopsakarba pardta, piemram, tabulas kreisaj pus ar zmm ’’+’’, ’’-’’ un ’’=’’. [2, 282] Juzsver, ka naudas plsmas prskatu no 2010. gada aizpilda uzmumi, kuriem ir vajadzgs zvrinta revidenta atzinums Naudas plsmas prskats ir tikpat nepiecieams finanu dokuments k peas vai zaudjumu aprins un bilance, un ldzgi fiks darbbu, kas notiek kd laika period. Prskats par naudas plsmu auj preczk analizt naudas iemuma avotus un naudas izlietojumu, k ar pilngk novrtt uzmuma finanu stvokli un t izmaias.

Izmantojot zias par naudas ldzeku apgrozbu, var novrtt notikus izmaias uzmuma aktvu un pasvu struktr, k ar uzmuma spju dzst savas saistbas, var noteikt sagaidmo naudas ldzeku pieaugumu un nepiecieambu piesaistt papildu finanu resursus.

Prskats par naudas plsmu satur informciju par naudas apgrozbu gada laik- ts saemanu, izdoanu un pieaugumu vai samazinjumu pa atseviiem darbbas virzieniem, ievrojot kases principu- iemumi, izdevumi, atlikums. [2,282] Par naudas plsmu sauc naudas pieaugumu vai samazinjumu- iemumu un izdevumu kopsummas noteikt laika period. Naudas plsm ierina ar naudas ekvivalentus- viegli un tri naud prvramus vrtspaprus. [2,283] Naudas plsmas prskats atspoguo naudas plsmu prskata period, klasificjot to k naudas plsmu no pamatdarbbas, ieguldjumu darbbas un finanu darbbas.

Naudas plsmas prskats inform finanu prskatu lietotjus ar par to, kd apjom un kdu faktoru rezultt ir izveidojusies starpba starp prskata gada peu un naudas ekvivalentu atlikumu.

Naudas plsmas prskata sagatavoanas proces ir jnosaka:

saimniecisks darbbas naudas plsma;

investciju darbbas naudas plsma;

finanu darbbas naudas plsma. [9, 71] Naudas plsmas prskata rezultts ir pozitva vai negatva starpba starp naudas ldzeku atlikumu gada skum un gada beigs. [9, 73] Vadbas ziojums Saska ar likum lietotajiem terminiem vadba ir uzmuma prvaldes institcija, kas ir tiesga pieemt lmumus attiecb uz uzmuma darbbu. Individulajos uzmumos par vadbu uzskatms panieks vai via pilnvarota persona.[6,115] Vadbas ziojum jsniedz informcija par apstkiem, kas nav atspoguoti bilanc, peas vai zaudjuma aprin un pielikum, bet ir nozmgi, lai novrttu uzmuma ldzekus un saistbas, t finansilo stvokli un prskata gada finanu rezulttus, izemot gadjumus, kad pau apstku d da informcija vartu kaitt uzmumam.

Vadbas ziojum jnorda [6,116]:

1. jebkdi svargi notikumi kop prskata gada beigm;

2. uzmuma turpmks attstbas plni;

3. informcija par ptniecbas darbiem un attstbas paskumiem;

4. uzmuma fililes un prstvniecbas rzems.

Vadbas ziojum sniedzami prieklikumi par uzmuma peas izlietoanu vai zaudjumu seganu, k ar sks paskaidrojums par nepiecieamajiem papildu kapitla ieguldjumiem vai pardu norakstanu.

Uzmumiem, kuru akcijas tiek kottas bir, vadbas ziojum jietver ar prskata gada peas vai zaudjumu saldzinjums ar iepriekjo gadu, izskaidrojot svrstbu raans iemeslus, un pielikum jiesniedz zias par valdes, padomes, vadbas loceku ldzdalbu un vadbas funkciju pildanu citos Uzmuma reistr reistrtajos uzmumos, izemot ldzdalbu vai vadbas funkciju pildanu tdos meitas uzmumos, kuros mtes uzmumam pieder visas kapitla daas vai akcijas. [6,116] Revidenta ziojums Revidenta ziojums vadbai, kur izteikts atzinums par finansu prskatiem ir svargkais revzijas beigu dokuments. Revidenta ziojums tiek balstts uz iegtajiem revzijas pierdjumiem, analzi un secinjumiem.

Pirms ziojumu snieganas revidentam ir jiegst prliecba, ka finansu prskati sagatavoti atbilstgi normatvajiem aktiem. Revidentam ir jprliecins ar par to, ka finansu prskati sagatavoti saska ar noteiktiem principiem. [20,88] GRMATVEDBAS UN SAIMNIECISKO LDZEKU UZSKAITE SIA „ZIEMEKURZEMES REIONL SLIMNCA” 2010.gad vidjais Sabiedrb nodarbinto skaits bija 503 strdjoie, no tiem 93 rsti, vidjais medicnas personls, 98 jaunkais medicnas personls un 95 prjais personls, diennakts stacionr rstti 9 302 pacienti, izstrdjot 57 143 gultu dienas, ar vidjo rstanas ilgumu 6,14 dienas.

Ambulatoro medicnisko paldzbu 2010.gad samui 22 152 pacienti, no tiem aktu traumu gadjumos 6 623 pacienti, dienas stacionr rstjs 1 387 pacienti.

2010. gad Ziemekurzemes reionl slimnc veiktas 3 680 opercijas, no tm diennakts stacionr 1 903 opercijas, dienas stacionr 1 075 opercijas, k ar uzska sniegt pacientiem valsts apmakstu mjas aprpi. aj gad adu pakalpojumu samui 361 pacienti.

Pc apvienbas izveidoanas ar AS „Talsu slimnca”, 2010.gad tika noslgta papildus vienoans par Eiropas Reionls attstbas fonda (ERAF) un valsts budeta papildus finansjuma pieiranu Ziemekurzemes reionls slimncas attstbas projektam 1 000 LVL apmr, k ietvaros tika iegdtas jaunas medicnisks tehnoloijas, Ventspils slimnc tika rekonstrutas brnu, ginekoloijas, oftalmoloijas, otorinolaringoloijas, sterilizcijas nodaas, vl tiks rekonstrutas diagnostisko izmekljumu, k ar intensvs terapijas nodaas. Jaunas telpas iegs patoloisks anatomijas nodaa, kur ietilpst morgs, citoloisk un histoloisk laboratorija Uzmuma SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca“ grmatvedbas uzskaites politika pilda kontroles funkcijas un dod iespju veikt prbaudi kreditoriem, ieguldtjiem, finanu iestdm.

Ziemekurzemes reionls slimncas grmatvedbas darbs uzmum tiek organizts k patstvga struktrvienba. Grmatvedb strd vairki izpildtji, kurus vada galvenais grmatvedis. Bet jebkur gadjum par finanu prskatu pareizbu, grmatvedbas datu ticambu un atbilstbu likumu un normatvo aktu prasbm atbildgs ir vadtjs.

Slimncas gada prskats sagatavots saska ar Latvijas Republikas likumiem “Par grmatvedbu”, ”Gada prskatu likumu” un atbilstoi obligti piemrojamiem Latvijas grmatvedbas standartiem. Peas vai zaudjumu aprins ir sastdts atbilstoi apgrozjuma izmaksu shmai. Naudas plsmas prskats sastdts pc ties metodes.

Slimncas pamatdarbba ir iedzvotju veselbas aprpe. Neto apgrozjums ir gada laik sniegto medicnisko pakalpojumu kopsumma, kas finansta no valsts un pilstas pavaldbas budeta ldzekiem, iemumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem, pamatldzeku nomas.

Finanu prskat un grmatvedb par naudas vienbu un vrtbas mru ir lietota LR naudas vienba – lats (LVL).Visi darjumi rvalstu valts ir prvrtti latos pc Latvijas Bankas oficili noteikt valtas kursa attiecg darjuma veikanas dien.

Ldzeki un saistbas rvalstu valts tiek prrintas latos pc Latvijas bankas noteikt kursa prskata gada pdj dien. rvalstu valtas kursa svrstbu rezultt gt pea vai zaudjumi ir atspoguoti attiecg perioda peas vai zaudjumu aprin.

Nematerilie ieguldjumi un pamatldzeki bilanc tiek atspoguoti to iegdes cens, atskaitot nolietojumu. Dvintie, bez atldzbas saemtie pamatldzeki ir iegrmatoti td novrtjum, kds nordts dvinjuma lgum vai cit dokument, ar kuru apliecints darjums.

Zeme netiek pakauta nolietojuma aprinam. Pamatldzeku krtj remonta un uzturanas izmaksas tiek iekautas t perioda peas vai zaudjumu aprin, kur ts ir radus.

Nekustam pauma kapitl remonta izmaksas tiek pievienotas attiecg pamatldzeka vrtbai un noraksttas mint pamatldzeka atlikuaj vai prskattaj lietdergs lietoanas laik.

Nepabeigts celtniecbas uzskaites vrtb ietilpst celtniecbas izmaksas un prjs ties izmaksas. Nepabeigtajai celtniecbai nolietojums netiek aprints ldz brdim, kad attiecgais aktvs tiek nodots ekspluatcij. Pea vai zaudjumi no pamatldzeku izslganas tiek aprinti k starpba starp pamatldzeka bilances vrtbu un prdoanas rezultt gtajiem iemumiem, un iekauti t perioda peas vai zaudjumu aprin, kur tie raduies.

No nomas ar izpirkuma tiesbm izrietos prasbas tiek uzrdtas nomas maksjumu pareizj vrtb. No nomas ar izpirkuma tiesbm izrietoajs prasbs iekautas no apstiprintiem nomas lgumiem izrietos prasbas.

Atsavinanai paredztos ilgtermia ieguldjumus ldz to atsavinanai uzskaita apgrozmo ldzeku sastv.

SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca“ ilgtermia ieguldjumus uzskaita k atsavinanai paredztus, ja tie pareizj stvokl ir pieejami tltjai atsavinanai un to atsavinana ir ticama (pamatota ar normatvo aktu vai iestdes vadbas lmumu, uzskts atsavinanas process un ir prliecba par t pabeiganu gada laik no procesa uzskanas dienas). Gadjum, ja paredzts, ka atsavinana notiks par cenu, kas ir zemka par atsavinm pamatldzeka bilances vrtbu, sabiedrba izveido uzkrjumus vrtbas samazinjuma atzanai.


Debitoru pardi prskat uzrdti neto vrtb, no skotnjs vrtbas atskaitot uzkrjumus aubgiem debitoru pardiem. Uzkrjumi aubgiem debitoru pardiem tiek veidoti gadjum, kad sabiedrbas vadba uzskata, ka o debitoru pardu atgana ir apaubma. aubgo pardu apjoma noteikanai pielietota ikviena pardnieka varbtjs makstspjas izvrtanas metode un izveidoti uzkrjumi 100% apmr aubgu debitoru pardiem.

paiem kapitlieguldjumu veidiem saemtas dotcijas tiek uzskaittas k nkamo periodu ienkumi, kurus pakpeniski ietver iemumos saemto vai par dotcijm iegdto pamatldzeku lietdergs izmantoanas perioda laik, attiecgi sadalot stermia un ilgtermia nkamo periodu iemumos. Dotcijas izdevumu seganai atzst iemumos taj pa period, kad raduies izdevumi, tas ir atbilstoi aprintam nolietojumam.

Atliktais nodoklis tiek aprints saska ar saistbu metodi attiecb uz vism pagaidu atirbm starp aktvu un saistbu vrtbm finanu prskatos un to vrtbm nodoku aprinu mriem. Atlikt nodoka aprinos tiek izmantota nodoku likme, kas sagaidma periodos, kad pagaidu atirbas izldzinsies. Pagaidu atirbas galvenokrt rodas, izmantojot atirgas pamatldzeku nolietojuma aprina metodes un likmes finanu grmatvedb un nodoku aprina mriem, k ar saistb ar uzkrjumiem samaksai par neizmantotiem atvainjumiem.

Aprinot atlikto nodokli, tiek emti vr nodoku zaudjumi, par kuriem vars samazint turpmko periodu apliekamo ienkumu. Atlikt nodoka aktvu atzst, ja pastv liela varbtba, ka tiks gta ar nodokli apliekama pea, uz kuru vars attiecint atskaitmo pagaidu atirbu.

Uzkrjumu summa tiek noteikta reizinot katra darbinieka vidjo dienas izpeu, kura aprinta no vidjs darba samaksas pdjos seos mneos, ar prskata gada beigs darbinieka neizmantoto atvainjuma dienu skaitu.

Skotnji aizmumi tiek atzti saemto naudas ldzeku apjom, atskaitot ar aizmumu saemanu saistts izmaksas. Turpmkajos periodos aizmumi tiek uzrdti amortiztaj iegdes vrtb, kura tiek noteikta, izmantojot aizmuma efektvo procentu likmi. Starpba starp saemto naudas ldzeku apjomu, atskaitot ar aizmumu saemanu saistts izmaksas, un aizmuma dzanas vrtbu, tiek pakpeniski ietverta peas vai zaudjumu aprin aizmuma perioda laik.

Gadjumos, kad pamatldzeki iegti nom ar izpirkumu un SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca“ prem ar tiem saisttos riskus un atdevi, ie pamatldzeki tiek uzskaitti td vrtb, par kdu tos vartu iegdties ar tltju samaksu. Lzinga procentu maksjumi tiek iekauti t perioda peas vai zaudjumu aprin, kur tie ir raduies.

Gadjumos, kad pamatldzeki tiek realizti uz nomas ar izpirkumu nosacjumiem un Sabiedrba nodod ar tiem saisttos riskus un atdevi, ie pamatldzeki tiek izslgti no pamatldzeku uzskaites, bet nomnieka pardsaistbas tiek atspoguotas debitoru sastv. Lzinga procentu iemumi tiek iekauti t perioda peas vai zaudjumu aprin, kur tie ir raduies.

Noma, kurs iznomtjs patur nozmgu dau no paumtiesbm raksturgajiem riskiem un atldzbas, tiek klasificta k operatv noma. Nomas maksjumi un priekapmaksas maksjumi par nomu (atskaitot no iznomtja saemtos finansilos stimulus) tiek iekauti peas vai zaudjumu aprin pc liners metodes nomas perioda laik.

Aktvi, kas tiek iznomti operatvaj nom, tiek uzrdti pamatldzeku sastv iegdes vrtb, atskaitot nolietojumu. Nolietojumu aprina pc liners metodes attiecgo pamatldzeku lietdergs lietoanas perioda garum, lai noraksttu pamatldzeka vrtbu ldz t aplstajai atlikuajai vrtbai lietdergs izmantoanas perioda beigs, izmantojot likmes, kas noteiktas ldzgiem Koncerna pamatldzekiem. Nomas iemumi no operatvs nomas un no klientiem saemts priekapmaksas tiek ietvertas peas vai zaudjumu aprin pc liners metodes nomas perioda laik.

SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” grmatvedbas politik izmanto sistmu „Horizont.” Visus uzmuma SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” saimnieciskos darjumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem, novrt naudas izteiksm un, ievrojot hronoloiju, sistemtisk krtb iegrmato uzmuma grmatvedbas datorsistm.

Attaisnojuma dokumenti, grmatvedbas reistri, inventarizcijas saraksti, gada prskati un grmatvedbas organizcijas dokumenti ldz to novietoanai uzmuma arhv glabjas uzmum SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” grmatvedbas przi. Katra mnea attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu grmatvedbas reistru, komplekt ieraksta krtas numuru secb un iesietus vai caurtus maps glab im nolkam paredzts glabanas viets grmatvedbas noda. Elektronisk form sagatavotos attaisnojuma dokumentus, kas saistti ar grmatvedbas datorprogrammu veiktajiem ierakstiem, komplekt, grupjot uzmuma SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” vadbas noteiktaj krtb.

Visus ierakstus grmatvedbas datorprogramm SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” grmatvedba izdara saimniecisk darjuma dien vai ar 3 dienu nobdi.

Uzmum SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca”, izmantojot divkr ieraksta sistmu, vienu un to pau summu par vienu un to pau saimniecisko darjumu grmatvedba ieraksta grmatvedbas kontu debet un kredt, ievrojot uzmum SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” lietoto grmatvedbas kontu plnu un saimniecisk darjuma btbai atbilstou grmatvedbas kontu savstarpjo saistbu.

Grmatvedbas kontu plnu ir apstiprinjusi SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” uzmuma vadba un tas paredzts ilglaicgai lietoanai ar atbilstoi pieirtiem kontu kodiem.

Katr grmatvedbas kont SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” uzkrj finanu prskatu sagatavoanai nepiecieamo grmatvedbas informciju naudas izteiksm par konta nosaukumam atbilstoiem uzmuma aktviem, saistbm, pau kapitla posteiem un iemumiem vai izdevumiem noteikt laikposm.

Datorprogrammas galvenaj grmat norda kontu kodus un to nosaukumus grmatvedbas kontu pln paredztaj secb. Veicot iegrmatojumus attaisnojuma dokumentos un izdarot ierakstus grmatvedbas reistros, SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” grmatvedba norda kontu kodus.

Katra mnea beigs grmatvedb ar datorprogrammas paldzbu aprina saimniecisko darjumu kopsummas, bet galvenaj grmat, naudas plsmas uzskaites urnl un analtisks uzskaites reistr — attiecgi grmatvedbas kontu vai analtisks uzskaites kontu debeta un kredta apgrozjumus un ar o kontu atlikumus, k ar savstarpji saskao mints summas.

„Horizont” ir pilna grmatvedbas un uzmuma vadbas un analzes sistma, kas nodroina vispusgu uzmuma datu apstrdi. Sistmas sniegts iespjas auj to izmantot uzmumos ar oti dadiem darbbas virzieniem. Pateicoties ts daudzpusgajam un rtajam lietojumam, sistma ir ieguvusi plau popularitti - ikdien ar to strd vairk k 3 uzmumu.

Sistmas „Horizont” versija nodroina btiskks uzmuma uzskaites vajadzbas — virsgrmatu, noliktavas uzskaiti, iegdes un prdoanas opercijas, algas un pamatldzekus, k ar citas uzmuma uzskaites funkcijas.

Uzmum grmatvedbas reistrus krto tikai elektroniski. SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” grmatvedbas datorprogramma nodroina:

ierakstu reistra informcijas saglabanu par katru iegrmatojumu vai iegrmatojuma labojumu, t veidu, datumu un laiku, sistmas ieraksta numuru, k ar iegrmatojuma veicju;

grmatvedbas datu ierakstanu formtos MS Excel normatvajos aktos paredzts revzijas vai prbaudes veikanai;

iespju elektroniski sagatavotos attaisnojuma dokumentus un grmatvedbas reistrus atlast ilgstoai vai pastvgai glabanai, ierakstt attiecgajos informcijas nesjos un uzglabt.

elektroniski sagatavota attaisnojuma dokumenta vai grmatvedbas reistra datu attlu un izdruku;

elektroniski sagatavoto attaisnojuma dokumentu un grmatvedbas reistru rezerves kopanu.

„Horizont” ir pilna grmatvedbas un preu uzskaites un analzes sistma, kas nodroina vispusgu uzmuma datu apstrdi. Sistmas „Horizont” sniegts iespjas auj to izmantot uzmumos ar oti dadiem darbbas virzieniem. Sistma ir ieguvusi plau popularitti, pateicoties ts daudzpusgajam un rtajam lietojumam. Par savu grmatvedbas sistmu to ir izvljuies visdadko profilu un lielumu uzmumi, kuros uzskaites opercijas veic gan viens grmatvedis, gan veselas grmatvedbas nodaas. Daudzi lietotji sistmu „Horizonts“ izmanto datortklos. Turklt sistmu var viegli apgt un rti lietot pat cilvki bez priekzinanm darb ar datoru.

„Horizont” piedv rtus ldzekus preu tirdzniecbai un pakalpojumu snieganai, auj komplektt preces no sastvdam, veidot, skatt un drukt preu un pakalpojumu katalogus, izrakstt un redit pavadzmes un pastjumus, k ar sagatavot atskaites.

„Horizont” nodroina pilnvrtgu grmatvedbas uzskaiti un datu analzi. Uzmuma kontu plnu ir iespjams elastgi piemrot uzmuma specifikai. Ar sistmu „Horizont” var veidot, maint un uzmuma vajadzbm pielgot dadas atskaites, kas paldz novrtt uzmuma stvokli un pieemt lmumus. Papildus tam sistm „Horizont” ir sagatavotas ar oficilo atskaiu formas, kas atbilst Latvijas likumdoanas prasbm. Atskaiu un prskatu atbilstbu likumdoanai nodroina regulrie un rti ievieamie programmas papildinjumi.

Pc iestans Eiropas Savienb ir mainjusies Latvijas likumdoana, kas izvirza jaunas prasbas grmatvedbas uzskaitei - sistma „Horizont” nodroina pilngu atbilstbu m prasbm.

Lietotjiem jau pazstams iespjas ir paplaintas un vl vairk pielgotas ikdienas darbam.

SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” saimnieciskie ldzeki iedals ilgtermia ieguldjumos un apgrozmajos ldzekos.

SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” ilgtermia ldzeki ir tie ldzeki, kas paredzti ilgstoai lietoanai un ieguldti ilglietojam paum. Saimnieciskaj darbb ie ieguldjumi pamazm zaud savu vrtbu.

SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” ilgtermia ieguldjumi iedals:

nematerilajos ieguldjumos;

pamatldzekos;

ilgtermia finansu ieguldjumos.

SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” apgrozmie ldzeki ir tie ldzeki, kuri ir paredzti prvrst naud, piemram:

krjumi;

debitori;

stermia finanu ieguldjumi;

naudas ldzeki.

3.1. tabul attloti 2010. gada saimniecisko ldzeku kopsumma.

3.1. tabula Saimniecisko ldzeku kopsumma uz 2010. gada 31. decembri, Ls ILGTERMIA IEGULDJUMI Nematerilie ieguldjumi Pamatldzeki Ilgtermia finanu ieguldjumi Kop APGROZMIE LDZEKI Krjumi Debitori stermia finanu ieguldjumi Nauda Kop Tabul uzskatmi pardts, ka saimnieciskajos ldzekos domin pamatldzeki pie ilgtermia ieguldjumiem, bet apgrozmajos ldzekos domin nauda un debitori.


SECINJUMI UN PRIEKLIKUMI 2010.gad vidjais Sabiedrb nodarbinto skaits bija 503 strdjoie, no tiem 93 rsti, 1.

217 vidjais medicnas personls, 98 jaunkais medicnas personls un 95 prjais personls, diennakts stacionr rstti 9 302 pacienti, izstrdjot 57 143 gultu dienas, ar vidjo rstanas ilgumu 6,14 dienas.

Ziemekurzemes reionls slimncas grmatvedbas darbs uzmum tiek organizts 2.

k patstvga struktrvienba. Grmatvedb strd vairki izpildtji, kurus vada galvenais grmatvedis.

Slimncas pamatdarbba ir iedzvotju veselbas aprpe. Neto apgrozjums ir gada 3.

laik sniegto medicnisko pakalpojumu kopsumma, kas finansta no valsts un pilstas pavaldbas budeta ldzekiem, iemumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem, pamatldzeku nomas.

SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” grmatvedbas politik izmanto sistmu 4.

„Horizont.” Visus uzmuma SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” saimnieciskos darjumus 5.

apliecina ar attaisnojuma dokumentiem, novrt naudas izteiksm un, ievrojot hronoloiju, sistemtisk krtb iegrmato uzmuma grmatvedbas datorsistm.

Ierakstus uzmum izdara divkr ieraksta sistm, pamatojoties uz attaisnojuma 6.

dokumentiem vai viendabgu dokumentu kopsavilkuma datiem.

Grmatvedbas kontu plnu ir apstiprinjusi SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” 7.

uzmuma vadba un tas paredzts ilglaicgai lietoanai ar atbilstoi pieirtiem kontu kodiem.

SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” saimnieciskie ldzeki iedals ilgtermia 8.

ieguldjumos un apgrozmajos ldzekos.

SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” lietvedbas proces ietilpst dokumentu 9.

sagatavoana un noformana;

dokumentu aprite (apgrozba);

dokumentu reistrcija;

dokumentu izpildes kontrole;

dokumentu arhivana.

10. SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” visi grmatvedbas attaisnojuma dokumenti, reistri, inventra un inventarizcijas saraksti, gada prskati, k ar grmatvedbas organizcijas dokumenti tiek uzkrti sistemtiski, tie tiek krtoti un uzglabti uzmuma arhv Valsts arhva enerldirekcijas noteiktaj krtb.

11. Zu sagdi organiz SIA „Ziemekurzemes reionla slimnca ” aptiekas vadtja un Talsu filil galven msa,vadoties no PSIA „Ziemekurzemes reionla slimnca ” lietojamo zu sarakst uzrdtajm zu grupm.

12. Zu un medicnas preu sagde tiek veikta, ts pastot no licenztm zu lieltirgotavm vai veicot elektronisk iepirkuma procedru.

13. Medikamentu partiju izsnieganai automtiski tiek nodrointa FIFO krjumu izsnieganas metode un iespja partiju izvlties manuli.

14. Krjumu uzskait lietojot periodisks inventarizcijas pamienu SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca”, izlietoto krjumu vrtbu aprina un iegrmato tikai prskata perioda beigs, pamatojoties uz inventarizcij noteiktiem krjumu atlikumiem.

15. SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca” krjumu inventarizcijas rezulttus fiks inventarizcijas sarakstos.

16. Slimnc tiek norakstti ar krjumi – zles. Piemram, ja zlm beidzies derguma termi, specila, ar valdes prieksdtja rkojumu izveidota zu norakstanas komisija atbilstoi likumdoanai sastda un paraksta norakstanas – izncinanas aktu.

17. Finanu analze rda, ka uzmuma makstspja iespjams ir apdraudta, jo saistbu patsvars prsniedz pusi no kopj kapitla. d gadjum paaugstinjies ir uzmuma finanu risks, kas parasti nepatk kreditoriem.

18. Peas rdtji ik gadu palielins. Paaugstinans cloi ir realizcijas cenu paaugstinans, izmaksu pazeminans, k ar maksas par aizemto kapitlu pazeminans.

Balstoties uz veiktajiem scinjumiem, autore izvirza sekojous prieklikumus:

1. Uzmum krjumu uzskaites galvenais uzdevums ir jizvirza - kontrolt krjumu saglabanu un pareizu izlietoanu, pie tam krjumu uzskait pardtm vrtbm jbt inventarizcij prbaudtm, kas ne vienmr ir veikts.

2. Uzmumam vajadztu samazint stermia saistbas, izmantojot ilgtermia saistbas, rezultt uzlabosies likvidittes rdtji.

3. Uzmuma vadbai nosakot pamatldzeku nolietojuma normas ir jizvlas atbilstoi savas darbbas veidam, jo eit ir svarga pamatldzeku noslogotba, katram pamatldzeklim.

IZMANTOT LITERATRA UN AVOTI Abizre V. Uzmjdarbbas pamati. Jkabpils: Agrobiznesa Augstskola Ozolnieki, 2003.

1.

241 lpp.;

Benze J. Finansu grmatvedba. Rga: Auditorfirma ”Grmatvedis”, 1995. 287 lpp.;

2.

Davia D. Finansu prskatu revzija. Starptautiskie revzijas standarti. Rga: Biznesa 3.

augstskola Turba, 2003. 128 lpp;

Ddele A., Korsaka T. Finanu vadbas pamati. Rga: Banku Augstskola, 2004. 98 lpp.;

4.

Januka M. Grmatvedbas uzskaite praktiskajs situcijs. Rga: Merkrijs LAT, 319 lpp;

5.

Grandne M., Martemjanova E., Marne I., Mearaupe V., Soopa A. Finanu 6.

grmatvedba, Rga: RaKa, 2004. 169 lpp;

Grmatvedbas vsture. SIA Integrls Pluss. [skatts 21.12.2011] 7.

Pieejams: http://www.integralsplus.lv/gramatvedibas-vesture Grigorjeva R., Jesemika A., Leibus I., Svarinska A. Finanu grmatvedba. Rga: SIA 8.

Izgltbas soi, 2004. 246 lpp;

Grigorjeva R., u.c. Grmatvedbas pamati. Rga: Latvijas uzmjdarbbas un 9.

menedmenta akadmija, 2007. 100 lpp.;

Leibus I. Vienkr grmatvedba. Rga: Izgltbas soi, 2003. 82 lpp.;

10.

Leibus I. Vienkr ieraksta grmatvedba. Rga: Izgltbas soi, 2005. 142 lpp.;

11.

Mlders G. Grmatvedba. Revzija. Audits. Rga: Biznesa augstskola Turba, 2002. 12.

lpp;

Pele G., Ruperte I. Maz biznesa kurss. Rga: Jumava, 2006. 326 lpp;

13.

Pele G., Ruperte I. Uzmja rokasgrmata. Rga: Jumava, 2009. 375 lpp;

14.

Rurne M. Uzmuma finanses. Rga: Apgds Jumava, 2007. 266 lpp.;

15.

Saksonova S. Uzmuma darbbas plnoanas pamieni. Rga: Izgltbas soi, 2004. 16.

lpp.;

Starptautiskie grmatvedbas standarti 2000 /Starptautisko grmatvedbas standartu 17.

komiteja. Rga, 2000. 025 lpp.

Stiglica L. Finanu grmatvedbas praktikums. Rga: Apgds „Biznesa partneri”, 2004. 18.

lpp.;

Zaiceva J., Zadoronaja O., Loseva J. Uzmuma gada prskats. Rga: Mamuts 2007. 19.

lpp;

Zaria V. Grmatvedbas sistma: attstba, standartu prasbas. Rga: Biznesa augstskola 20.

Turba, 2004. 264 lpp;

Zvirbule – Brzia A. Raoanas menedments. Rga: Biznesa Augstskola Turba, 2006.

21.

150 lpp.;

SIA „Ziemekurzemes reionl slimnca“ nepublictie materili.

22.

SKAIDRAS UN BEZSKAIDRAS NAUDAS DARJUMU ATSPOGUOANA SIA „SAVIEI” GRMATVEDB Darba autors: Lauma Zdia Darba vadtjs: Ingrda Jespere, Dipl.sc.ing.

KOPSAVILKUMS Darb ptti skaidras un bezskaidras naudas darjumu atspoguoanas teortiskie jautjumi, praktiski apskatti skaidras un bezskaidras naudas norini, naudas plsma un naudas ldzeku inventarizcija SIA „ SAVIEI ”. Sabiedrbas pamatdarbbas veids ir mazumtirdzniecba ar prtikas un pirms nepiecieambas precm. SIA „ SAVIEI ” ir divas struktrvienbas – veikali.

Prtikas preu piedvjuma klsts ir plas, tiek tirgotas ar akcizts preces un pirms nepiecieambas preces.

Darbs sastv no 5 nodam. Pirmaj noda tiek apskatta SIA „Saviei” darbba un grmatvedbas datorprogrammas pielietojums. Otraj noda skaidras naudas ldzeku, bet treaj noda bezskaidras naudas ldzeku uzskaites teortiskie jautjumi un atbilstoi ts pielietojums SIA „Saviei” praktiskaj darbb. Ceturt nodaa veltta SIA „Saviei” naudas plsmai. Pdj, 5.noda apskatta naudas ldzeku inventarizcija un ts efektivitte SIA „Saviei”. Darba izstrdes gait gts atzias formultas secinjumos un prieklikumos.

IEVADS Katras sabiedrbas veiksmgas darbbas pamats ir dadu saimniecisks darbbas rdtju analze. T sniedz priekstatu par sabiedrbu, t darbbas jomu un saimniecisks darbbas rezulttiem. Katrs uzmums tiek dibints ar noteiktu mri, kuru cenas sasniegt. Tau mra stenoana ir iespjama ne tikai ar iniciatvu un entuziasmu, bet ir vajadzgi ar finanu resursi.

Grmatvei, izvrtjot skaidras un bezskaidras naudas norinus, priekroku dod pdjam norinu veidam, t.i., norinu kartei vai bankas prskaitjumam. Katr zi ar uzmumi priekroku dod bezskaidras naudas noriniem. Skaidras naudas norinu izmantoana vairk notiek tajos gadjumos, kas saistti ar uzmjdarbbas specifiku – mazumtirdzniecbu.

Tomr ar aj nozar skaidras naudas norini starp uzmumu, klientiem un uzmuma darbiniekiem – algu izmaksas, saimniecisko avansu izmaksas – notiek reti. Bezskaidras naudas norini vairk notiek lielpilsts, mazpilsts un lauku rajonos daudz retk, vai praktiski nenotiek nemaz. K kvalifikcijas darba izptes objektu autore izvljs sabiedrbu mazpilst, sabiedrbu ar ierobeotu atbildbu „Saviei” (turpmk tekst SIA „Saviei”).

SIA „Saviei”, k tirgus attiecbu dalbnieka darbba noris svas konkurences apstkos.

Tiei konkurences tirgus rada vislabvlgkos apstkus ekonomiskai attstbai, jo tas ir ar dzinjspks bt labkam sav nozar, sav reion. Tirgus vide liek uzmumam darboties izdzvoanas un rentabilittes rem, neprtraukti cenoties uzlabot savu darbbu, elastgi reajot uz dadm situcijm. Viena no btiskm situcijm ir naudas ldzeku nodroinjums.

Tikai pietiekami naudas ldzeki var nodroint stabilu SIA „Saviei” darbbu.

Tirdzniecb, it sevii ja t notiek lauku rajonos, prsvar tiek izmantota skaidra nauda.

Par kvalifikcijas darba mri autore izvljs izvrtt naudas ldzeku uzskaites teortiskos aspektus un normatvo bzi, un izptt naudas ldzeku uzskaites organizciju SIA „Saviei”.

Tiek izvirzti sekojoi uzdevumi mra sasnieganai:

1. Padziinti izptt skaidras un bezskaidras naudas ldzeku uzskaites teortiskos aspektus un darbbu ar elektroniskajiem kases apartiem, 2. Apskatt un analizt bezskaidras naudas norinus SIA „Saviei”, 3. Izvrtt naudas plsmas prskata sastdanu SIA „Saviei”, 4. Noskaidrot naudas ldzeku inventarizcijas funkcijas sabiedrb, ts ir efektivitti un lomu precz naudas ldzeku uzskait.

Kvalifikcijas darb izmantotas teortisks – specils ekonomisks literatras avotu studana un matemtisk saldzinanas metode.

Lai izpildtu uzstdtos darba uzdevumus ir izmantoti dadi LR normatvie akti, preses izdevumi, ekonomisk literatra, interneta mjas lapas un seminri, kuros ir saemtas padziintas zinanas.

Veicot visus uzstdtos uzdevumus, izdart secinjumus un dot savus prieklikumus naudas ldzeku uzskaites, revzijas un kontroles organizcijas darba pilnveidoanai, uzmuma (ar terminu „uzmums” eit un turpmk darb tiek apzmts komercsabiedrbas jdziens Komerclikuma un Gada prskatu likuma izpratn.) darbbas grmatvedbas efektvkai uzlaboanai.

Kvalifikcijas darb pamat tiek izmantoti SIA „Saviei” nepublictie finanu uzskaites dati par periodu no 01.01.2008.g. ldz 31.10.2011.gadam.

Darbs sastv no 5 nodam. Pirmaj noda tiek apskatta SIA „Saviei” darbba un grmatvedbas datorprogrammas pielietojums. Otraj noda skaidras naudas ldzeku, bet treaj noda bezskaidras naudas ldzeku uzskaites teortiskie jautjumi un atbilstoi ts pielietojums SIA „Saviei” praktiskaj darbb. Ceturt nodaa veltta SIA „Saviei” naudas plsmai. Pdj, 5.noda apskatta naudas ldzeku inventarizcija un ts efektivitte SIA „Saviei”. Darba izstrdes gait gts atzias formultas secinjumos un prieklikumos.

SKAIDRAS UN BEZSKAIDRAS NAUDAS LDZEKU UZSKAITE Autore shematiski attlojusi skaidras un bezskaidras naudas kustbu SIA „Saviei”, saistot to ar konkrtiem iemumu un izdevumu veidiem (skatt attlu 1.) SIA „Saviei” Iemumi Izdevumi Skaidras Bezskaidras Skaidras Bezskaidras naudas naudas naudas naudas iemumi iemumi izdevumi izdevumi Preu iegdes Preu POS EKA kases terminls avansa norins iegde veikalos Swedbank Pakalpojumi Darba algas Debitori saimniecisks izmaksa darbbas nodroinanai Degvielas iegde Nodoku nomaksa Saimnieciskajai darbbai nepiecieamie izdevumi 1.attls (autore) Autore ir izstrdjusi tabulas un diagrammas pc SIA „Saviei” nepublictajiem finanu datiem, kurs pardta SIA „Saviei” skaidras naudas un bezskaidras naudas iemumu attiecbu laika posm no 2008.gada ldz 2011.gadam. da aina, kur prsvar ir tikai skaidras naudas iemumi, mazpilsts, kurs nav attstta raoana ir diezgan tipiska ( skatt 1. un 2. tabulas un 3. attlu).

1.tabula SIA "Saviei" naudas iemumu proporcijas laika posm no 2008.g.- 2011.g.

Skaidras Iemumi Skaidra Bezskaidras Terminls naudas kop Gads nauda naudas (tkst.Ls) % (tkst.Ls) (tkst.Ls) % attiecba attiecba 2008 286.3 5.2 291.5 98.2 1. 2009 255 17.8 272.8 93.5 6. 2010 213.6 23.2 236.8 90.2 9. 2011 191.3 25.9 217.2 88.1 11. Kop: 946.2 72.1 1018.3 92.9 7. 2. attls. (autore) Kases iemumi skaidr naud un bezskaidr naud % SIA ”Saviei” 2.tabula (autore) SIA “Saviei” naudas iemumu proporcijas laika posm no 01.01.2011-31.10.2011.g. (LVL) [28] Skaidras Skaidra Bezskaidras Terminls Iemumi naudas 2011.gads nauda naudas kop (Ls) (Ls) % % attiecba (Ls) attiecba Janvris 16241 1699 17940 90.5 9. Februris 14772 1778 16550 89.3 10. Marts 15461 2119 17580 87.9 12. Aprlis 16318 2524 18842 86.6 13. Maijs 16400 2218 18618 88.1 11. Jnijs 16381 2510 18891 86.7 13. Jlijs 17369 2327 19696 88.2 11. Augusts 16449 2094 18543 88.7 11. Septembris 14031 2128 16159 86.8 13. Oktobris 15166 2113 17279 87.8 12. Kop: 158588 21510 180098 88.1 11. 3. attls (autore) Skatot attlu un tabulas datus, var redzt 2011.gada skaidras un bezskaidras naudas attiecbas 10 mneu laik no janvra ldz oktobrim. Dominjoie iemumi ir skaidr naud, tau pamazm bezskaidras naudas iemumi pieaug.

SIA „Saviei” brvs naudas ldzekus glab uzmuma centrlaj kas (SIA „Saviei” kasiera pienkumus veic uzmuma vadtjs, kas ir viengais kapitlsabiedrbas panieks), k ar banks: SEB Bank un Swedbank. SIA „Saviei” strd tikai ar nacionlo valtu, tas ir Latvijas valsts latiem (LVL), nav norinu cits valts.

SIA „Saviei” grmatvedbas politika nosaka, ka uzmuma vadtjs ir atbildgs par naudas drobas un apgrozjuma kontroles procedru noteikanu.

Skaidra nauda sabiedrbas kas parasti nonk k iemums, kas fiksts realizcijas gadjum par dienu ar EKA starpniecbu, no norinu konta bank, vai no norinu personm – k neizlietots naudas atlikums.

Preu prdoana un pakalpojumu sniegana par skaidru naudu Latvijas normatvajos aktos ir atauta tikai tad, ja ir elektroniskais kases aparts (EKA) vai, ja tiek izmantoti specili reistrti dokumenti, kas apliecina darjumu (darjumu kvts, bietes, polises utt.). Pie kam valsts apstiprina EKA sarakstu, kurus ir atauts lietot Latvijas teritorij, un sertific o iekrtu tirgotjus. SIA „Saviei” strd ar valst atautajiem EKA, kuri ir atbilstoi reistrti un pc noslgtajiem lgumiem tiek apkalpoti specilajos servisa dienestos.

SIA „Saviei” dienas iemumus (fiksti EKA z-dienas prskat) no struktrvienbm (veikaliem) pieem uzmuma kas uz kases iemumu ordera pamata.

Uzmuma kasieris (kur ir SIA „Saviei” vadtjs un panieks) no tirdzniecbas vietm inkas naudu katru dienu un kop ar saemtajiem inkascijas ekiem to nogd galvenaj kas.

Kases orderus katru dienu izraksta uzmuma kasiere (paniece) pamatojoties uz Z prskatu un tlk nodod grmatvedim, kas uz kases iemumu ordera pamata veic grmatojumu Grmatvedis reistr tos urnl, paraksta, apzmogo ar uzmuma zmogu un nodod kasierim.

Kasieris ar parakstu apstiprina iemumu orderi, paraksts uz kvts par to, ka nauda ir iemaksta, apzmogo ar spiedogu, naudu novieto tai paredztaj glabanas viet (seif) un darjumu reistr kases grmat. Kvtis kasierim, k fiziskai personai, juzglab pie sevis, lai inventarizcijas vai citos gadjumos ar tm vartu pamatot inkasto naudas summas lielumu.

Kases sistmas, kur kases aparti ir savienoti ar citm elektroniskajm iekrtm, piemram, ar svariem un krjumu uzskaites sistmm SIA „Savieiem” nav.

Atseviam EKA kases grmata nav nepiecieama, tau ir vajadzgs EKA urnls. EKA urnla lapm jbt numurtm un caurauklotm. Dienas beigs kasierim ir jizdruk (Z) prskats, kura saturs jieraksta EKA urnl. Izdruktais prskats jielm aj urnl tam paredztaj viet hronoloisk krtb. Z prskats ir uzskatms par to saimniecisko darjumu kopsavilkuma dokumentu, kas uzskaitti EKA.

Mazumtirdzniecbas uzmumos biei vien rodas nepiecieamba anult pirkumus: labojot kdas, vai no pircjiem saemot atpaka preces, par kurm tiek atmaksta nauda. Abos gadjumos ir jsastda noteikta parauga akts. Anulanas operciju dokumentanu un aktu aizpildanas krtbu nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Akt ir jielm no pircja saemtais eks un o eku anuljoais eks (pdjo nav iespjams izdrukt EKA ar fisklo atmiu). Ja EKA os anuljoos ekus spj izdrukt, tad par visiem dienas laik kdaini izdruktajiem un anultajiem ekiem ir atauts sastdt vienu aktu.

Ttad nosacjums attiecas tikai uz kdu labojumiem un uz tiem EKA, kuri spj izdrukt anuljoos ekus. Pircja rekvizti ajos aktos nav juzrda.

Kompensciju naud var veikt, ja, pircjs, atdodot preci, uzrda pirkumu apstiprinou dokumentu – EKA eku. dos gadjumos akts ir jsastda divos eksemplros, uzrdot pircja – juridiskas personas – nosaukumu, juridisko adresi un nodoku makstja kodu. Ja pircjs ir fiziska persona, tad jnorda vrds, uzvrds un personas kods. Turklt akt uzrda ar atdoto preu nosaukumus, daudzumu, kopjo vrtbu un PVN. Akts ir pamatojos dokuments naudas izmaksai no EKA naudas kastes.

oti liela uzmanba ir jpievr tam, lai kases operciju dokumenti btu pareizi noformti un aizpildti. MK noteikumi noteic, ka tiem uzmumiem, kuri darjumu reistrcijai izmanto EKA un sistmas, preu vai pakalpojumu pircjiem ir jizsniedz darjumu apliecinos EKA eks, kuram jsatur visi likuma „Par grmatvedbu” vai likuma „Par pievienots vrtbas nodokli” noteiktie rekvizti. ie noteikumi nosaka, ka laika posm, kamr nedarbojas kases aparts vai kases sistma, lietotjs veiktos darjumus uzskaita iemumu uzskaites reistr, nordot ieraksta datumu, krtas numuru, darjuma summu (atsevii sadaljum pa piemrotajm pievienots vrtbas nodoka likmm), pievienots vrtbas nodoka summu (atsevii sadaljum pa piemrotajm pievienots vrtbas nodoka likmm) un citu lietotjam nepiecieamo informciju.

bet pc pircja pieprasjuma noform par veikto darjumu VID reistrto kvti, kurs papildus citiem noteiktajiem saimnieciskajai darbbai atbilstoajiem rekviztiem norda reistrts kvts izrakstanas laiku un iemeslu, kpc kases aparts nedarbojs. Noformtu reistrto kvti lietotjs izsniedz darjumu partnerim.

EKA ekam, kur nav ietverta pilnga likumos noteikt informcija, tad ir pievienojama kvts ar iztrkstoo informciju un attiecg rekvizta nosaukumu. Lai eku kop ar kvti vartu izmantot par nodoka rinu, uz kvts norda eka numuru, kvti izraksta vien eksemplr, kuru izsniedz pircjam pc via pieprasjuma. aj gadjum nav jizsniedz VID reistrt darjumu apliecino kvts.

Msdiens uzmumi dod priekroku bezskaidras naudas noriniem. Bezskaidras naudas noriniem ir virkne priekrocbu: tas notiek ar bankas starpniecbu un ttad noriniem ar piegdtju, kreditoru un tml. Nav jtr laiks, nauda atrodas lielk fizisk drob nek uzmuma kas utt.

Norinu kontu var atvrt gan nacionlaj valt, gan jebkur rzemju valt un to skaits nav ierobeots.

SIA „Saviei” ir atvrti divi norinu konti banks:

A/S SEB Banka, A/S Swedbanka.

Norinoties ar saviem darjuma partneriem bezskaidr naud ar bankas starpniecbu, SIA „Saviei” grmatvedb darjuma izpildes pareizbas prbaudi un ierakstu grmatvedbas kontos izdara pamatojoties uz bankas konta izrakstu.

Darjumu apmaksa starp partneriem notiek prskaitot naudas ldzekus no makstja (preces vai pakalpojuma pircja, debitora un tml.) norinu konta bank uz samja (preces vai pakalpojumu prdevja, kreditora, lzinga kompnijas un tml.) norina kontu taj pa vai cita bank un izdarot attiecgus grmatvedbas ierakstus.

Citi iespjamie norinu veidi. Msdienu tehnoloijas un to strauja attstba ietekm ar norinu veidus. Uzmumi, k ar bankas ir ieinterestas, lai norini aizemtu pc iespjas mazk laika. Neskatoties uz maksjuma uzdevuma vienkrbu, tas aizem vismaz vienu dienu.

Noriniem starp darjumu partneriem ir jnotiek pc iespjas trk, td milzgu popularitti ir iekarojui darjumi ar internetbankas starpniecbu, nodroinot tru un drou darjumu veikanu.



Pages:     | 1 |   ...   | 4 | 5 || 7 |
 





 
© 2013 www.libed.ru - «Бесплатная библиотека научно-практических конференций»

Материалы этого сайта размещены для ознакомления, все права принадлежат их авторам.
Если Вы не согласны с тем, что Ваш материал размещён на этом сайте, пожалуйста, напишите нам, мы в течении 1-2 рабочих дней удалим его.